Krīze uzņemšanas nodaļās un liels pacientu pieplūdums: kāda ir reālā situācija Rīgas slimnīcās šodien? (FOTO)

Divas vai pat trīs stundas – tik ilgu laiku Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) auto pavada pacienti, kuri nogādāti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS), 5. martā ziņoja Latvijas Televīzija. Sižeta parādīts, ka  NMPD strādā krīzes režīmā, jo ir ļoti liels pacientu pieplūdums. Filmēšanas brīdī pie ieejas uzņemšanas nodaļā rindā gaidīja 13 neatliekamās palīdzības brigādes, un vēl vairākas bija ceļā.

» Populācija noveco. Telpas nekļūst lielākas. Pacientu skaits palielinās. Slimības ir arvien smagākas, mums fiziski trūkst vietu,» situāciju skaidroja PSKUS Neatliekamās medicīnas centra vadītājs Roberts Fūrmanis.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene atzina – kamēr nav uzbūvēts PSKUS jaunais korpuss, telpu būs maz. 

«Pašai slimnīcai ir jāpārskata plūsmas, lai pacienti, kas tiek ievesti, nedrūzmētos. Situācija tāda nedrīkst būt. Un risinājumi jāmeklē ātrāk, nekā uzcels A2 [korpusu],» sacīja Vaļuliene.

PSKUS valdes locekle ārstniecības jautājumos Dace Žentiņa kā reālāko risinājumu saredz pacientu pārvirzīšanu uz citu slimnīcu, ja ārstēt var citviet. Piemēram, uz Bausku, Jelgavu vai Jūrmalu. 

«Tas, ko var darīt slimnīca, kopā ar Veselības ministriju meklēt sadarbības veidus ārpus Rīgas […]. Mēs stacionējam 12–15% no tiem, kas atnāk paši, un tāda plūsma mums ir ļoti liela, un vidēji 45% no tiem, ko atved ar NMPD auto,» stāstīja Žentiņa.

Toreiz mediķi atzina, ka tā bija skaudra mācība, kas parāda, kas varētu notikt īstas krīzes gadījumā. Slimnīcas Neatliekamās palīdzības centra vadītājs Roberts Fūrmanis to raksturo īsi: “Mēs būtu paralizēti”.

Tas viss bija pagājušā mēnesī. Kas kopš tā laika ir mainījies un vai slimnīcas joprojām strādā krīzes režīmā, bet pacienti ir spiesti stundām ilgi gaidīt palīdzību?

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Sāksim ar LTV sižeta varoni — Paula Stradiņa Klīnisko universitātes slimnīcu. Šurp daļu pacientu atved neatliekamās palīdzības brigādes, bet daļa meklē palīdzību paši. Jāsaka, ka aprīļa sākumā situācija neizskatās tik kritiska. Pie ieejas gaida tikai viena neatliekamās palīdzības automašīna, otra brigāde palīdz iziet ārā vīrietim ar pārsietu asiņojošu roku.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības centra uzņemšanas nodaļā patiešām ir šauri. Taču ne tik daudz pacientu pieplūduma dēļ – palīdzību gaida 8 cilvēki, kas ieradušies paši. Vienkārši pati uzgaidāmā telpa ir ļoti maza, ta var uzņemt labākajā gadījumā ne vairāk kā divdesmit cilvēku.

“Es šeit gaidu jau apmēram pusstundu,” saka Jeļena, burzot rokās numuriņu. Spriežot pēc elektroniskā tablo, rindā pie dežūrējošā ārsta viņai priekšā ir vēl divi cilvēki. “Nevarētu teikt, ka ļoti ilgi. Pieņemami. Lai gan man, protams, gribētos ātrāk. Taču neko nevar darīt, es taču nemirstu!

Sieviete smaida, lai gan var redzēt, ka sāpes kājā sagādā viņai ciešanas. Kamēr mēs runājam, dežurējošais ārsts izsauc nākamo pacientu, un rinda pavirzās uz priekšu.

Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS)

Pagājušā nedēļā sabiedrību satrauca pēkšņais bīstamās E. coli infekcijas uzliesmojums bērnu vidū. BKUS pašlaik ārstējas 20 bērni, 18 no viņiem atrodas Infektoloģijas nodaļā un divi – Intensīvās terapijas nodaļā.

Ierodoties slimnīcā, kļuvām par lieciniekiem neatliekamās palīdzības brigādes darbam, kas atveda uz uzņemšanas nodaļu aptuveni 8-10 gadus vecu bērnu. Pavisam drīz mazais pacients un viņa satrauktā mamma tika nodoti gādīgajās ārstu rokās. Mediķu brigādei visa procedūra aizņēma ne vairāk kā piecas minūtes — mēs speciāli uzņēmām laiku. Uzreiz pēc tam neatliekamās palīdzības brigāde devās prom, iespējams, uz izsaukumu. Savukārt nākamā “ātrā palīdzība” ieradās tikai pēc aptuveni divdesmit minūtēm. Kā redzat, arī šeit situācija neizskatās kritiska, un tas ir labi.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca

Kāda ir situācija Daugavas labajā krastā? Varbūt visa slodze ir novirzīta tur? Lai to pārbaudītu, devāmies uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kas pazīstama arī kā Gaiļezers.

Tāpat kā citās Rīgas slimnīcās, arī šeit mums neizdevās ieraudzīt neatliekamās palīdzības auto rindu. Pusstundas laikā ieradās viena automašīna, nodeva nestuves ar pacientu un tikpat ātri devās prom.

Tāpat kā Stradiņa slimnīcā, pacienti uz Gaiļezera neatliekamās palīdzības nodaļu tiek nogādāti gan ar “ātrajiem”, gan arī ierodas paši. Šeit neatliekamās palīdzības nodaļa var lepoties ar renovētu korpusu un modernu uzgaidāmo telpu pacientiem. Plašā gaišā zāle ar elektroniskajiem tablo bija gandrīz tukša – savu kārtu gaidīja tikai divi cilvēki.

“Muļķīgi sanāca, braucu ar skrejriteni uz darbu un nokļuvu šeit,” slimnīcas traumu punktā atzīst Martiņš. “Nepamanīju bedri asfaltā, braucu pilnā ātrumā un nokritu. Tagad jāuztaisa rentgens, visticamāk, man būs jāpastaigā kādu laiku ģipsī.”

Nevienā no Rīgas slimnīcām mēs neredzējām katastrofālas neatliekamās palīdzības auto rindas, kurās cilvēkiem būtu jāgaida stundām ilgi. Vai tiešam krīze izzudusi pati no sevis, vai arī tieši šodien mediķiem iekritis rets atelpas brīdis? Iespējams, īstas krīzes gadījumā, kad īsā laikā slimnīcās tiek nogādāti desmitiem cilvēku, patiešām var veidoties automašīnu rindas, un visiem pacientiem nepietiek vietas. Taču ikdienišķā aprīļa rītā neizskatās, ka rīdziniekus vajadzētu vest uz slimnīcām Bauskā, Jelgavā vai Jūrmalā…