Krievijas vēstniecība biedē ar «vissmagākajām sekām» saistībā ar Saeimas lēmumu pārņemt «Maskavas namu» valsts īpašumā

Vēstniecības ieskatā Saeimas lēmums ir «juridiska patvaļa» un «valsts laupīšanas akts», kas rupji pārkāpj starptautisko tiesību pamatprincipus, kuri garantē citu valstu īpašuma neaizskaramību.

Paziņojumā norādīts, ka vēstniecība ir informējusi Latviju par «neizbēgamiem» atbildes pasākumiem, tostarp kompensācijas prasības iesniegšanu Rīgai par nodarīto «morālo kaitējumu».

«Šis solis ir nepārprotams apliecinājums Latvijas varas iestāžu negribēšanai godprātīgi pildīt savas starptautiskās saistības. Tas rada bīstamu precedentu, raidot skaidru signālu ārvalstniekiem, ka viņu īpašumus Latvijā neaizsargā ne vietējie, nedz arī starptautiskie līgumi (..), un tos var konfiscēt jebkurā brīdī bez juridiska pamatojuma un tiesas sprieduma. Šī bezprecedenta naidīgā rīcība nepaliks bez atbildes, un tās iniciatoriem būs vissmagākās sekas,» apgalvo vēstniecība.

LETA jau rakstīja, ka Saeima ceturtdien, 11.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu «Par rīcību ar nekustamo īpašumu, kas nepieciešama valsts drošības apdraudējuma novēršanai», kas nosaka tā dēvētā «Maskavas nama» pārņemšanu valsts īpašumā.

Iecerēts, ka vēlāk šis īpašums tiktu pārdots, lai gūtos ienākumus piešķirtu Ukrainai. Par pārdošanu gan atsevišķi vēl būs jālemj izpildvaras līmenī.

Pieņemtā likuma mērķis ir garantēt Latvijas valsts drošību, tostarp nepieļaut un savlaicīgi novērst demokrātiskās valsts iekārtas apdraudējumu.

Pēc autoru — Nacionālās drošības komisijas (NDK) — vārdiem, likums nodrošinās, ka tiek pārtrauktas kultūras pasākumu un interešu izglītības aizsegā «Maskavas namā» notiekošās Latvijas nacionālo drošību apdraudošās politiskās aktivitātes, tiek likvidēts «Maskavas nams» kā Krievijas tautiešu politikas «zīmols» un tiek novērsts apdraudējums Latvijas valstiskumam un nacionālajai drošībai.

NDK norāda, ka valstij Satiksmes ministrijas (SM) personā pieder zemesgabals, uz kura atrodas ēka «Maskavas nams», tādēļ paredzēts īpašuma tiesības nostiprinātas uz valsts vārda SM personā. Tādējādi līdz ar likuma pieņemšanu izveidots vienots nekustamais īpašums, kura sastāvā ietilpst gan zeme, gan ēka.

Likumā noteikti arī citi ar īpašuma tiesību nostiprināšanu saistītus jautājumus un tālāko rīcību pēc tam. Valsts īpašumā nekustamais īpašums pāriet brīvs no jebkādiem apgrūtinājumiem un nastām, ar to saprotot, ka valsts neturpina un nepārņem nekādas saistības, ciktāl tās izriet no iepriekšējā īpašnieka un ar to saistīto personu (lietotāju) veiktajām darbībām.

Personām, kurām piederoša manta atrodas nekustamajā īpašumā, ir tiesības un pienākums to septiņu dienu laikā no telpām izvest, savukārt pēc termiņa palikusī manta uzskatāma par bezsaimnieka mantu, kas piekrīt Latvijas valstij un par tālāko rīcību ar to lemj Ministru kabinets. Likums uzliek arī attiecīgajām personām pienākumu pārreģistrēt nekustamajā īpašumā reģistrētās juridiskās adreses.

Likuma pārejas noteikums nosaka, ka Ministru kabinetam līdz 2024.gada 31.martam ir jāsniedz Saeimai ziņojums par tālāko rīcību ar nekustamo īpašumu. Tālākajā rīcībā jāņem vērā iespējas īpašumu izmantot palīdzības sniegšanā Ukrainai vai ukraiņiem, ņemot vērā to, ka Latvijai nav mērķa iedzīvoties vai gūt kādu labumu no šī nekustamā īpašuma.

Valstij īpašumā pārņemot ēku «Maskavas nams» Rīgā, Marijas ielā, ikgadējās uzturēšanas izmaksas aplēstas 495 395 eiro. Reizē Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē iezīmējies, ka, ja īpašums laikus tiktu pārdots, tad izmaksas varētu būt mazākas.

Pret Krieviju ieviestās starptautiskās sankcijas ir apgrūtinājušas «Maskavas nama» darbību, taču ne pilnībā to ierobežojušas vai izbeigušas. Valsts drošības dienests konstatējis, ka arī pēc 2022.gada 24.februāra «Maskavas nama» telpas tiek iznomātas personām, kuru darbībā saskatāmas pazīmes, kas liecina par atbalstu Krievijas īstenotajai agresīvajai ārpolitikai. Tā kā Maskavas namā ilglaicīgi izvērstas naidīgas un kaitnieciskas aktivitātes un šādu bīstamu politisko ideju koncentrēšanās apdraud Latvijas valsts drošību un demokrātisko valsts iekārtu, Latvijai ir pienākums aktīvi rīkoties, vēršoties pret šādu aktivitāšu atbalsta vietas pastāvēšanu, teikts likuma anotācijā.

Ēkas «Maskavas nams» īpašuma tiesības līdz šim ir nostiprinātas uz Maskavas pilsētas īpašuma departamenta vārda. Maskavas nama juridiskās pārstāvniecības pienākumus vēsturiski pilda Maskavas pilsētas īpašuma departamentam piederošā AS «Maskavas kultūras un biznesa centrs Maskavas nams», kopš 2020.gada — ārvalsts komersanta pārstāvniecība «Maskavas pilsētas unitārais uzņēmums «Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs»», kurai zemesgrāmatā nostiprināta nekustamā īpašuma lietojuma tiesība uz nenoteiktu laiku. Abu šo juridisko veidojumu struktūra ir saistīta ar tiešu Krievijas un attiecīgi Maskavas pilsētas ietekmi, teikts likuma anotācijā.

Maskavas pilsētas īpašumu departaments ir Maskavas pilsētas valdības pakļautībā esoša struktūrvienība, kuru pārvalda Maskavas pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins. Savukārt par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko īpašnieku uzskatāms Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Sobjaņins un Putins 2022.gada 25.februārī iekļauti ASV Ārvalstu kapitāla kontroles biroja un Eiropas Savienības sankciju sarakstos.

Komisija, atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, norāda, ka Krievijā bāzētais juridiskais nodibinājums Maskavas Starptautiskās sadarbības centrs atrodas Maskavas pilsētas Ārējo ekonomisko un starptautisko sakaru departamenta pakļautībā, kas savukārt atrodas Maskavas pilsētas valdības pakļautībā. Līdz ar to ar augstu ticamības pakāpi varot apgalvot, ka šī departamenta darbību faktiski kontrolē Maskavas pilsētas mērs Sobjaņins. Arī saskaņā ar Tieslietu ministrijas publicētajiem datiem par piemērotajām sankcijām valsts uzturētajos reģistros par Maskavas Starptautiskās sadarbības centra faktisko kontrolētāju uzskatāms Sobjaņins.

Kā ziņots, pēc pārņemšanas valsts īpašumā tā dēvētais «Maskavas nams» būtu jāpārdod, lai saņemtos līdzekļus piešķirtu Ukrainai, iepriekš Aizsardzības komisijā norādīja deputāts Ainars Latkovskis (JV).

Latkovskis norādīja, ka valdībai ziņojumā par tālāko rīcību ar īpašumu būtu jāinformē par plānu «Maskavas namu» pārdot izsolē. Politiķis arī uzsvēra, ka ir nepareizi likumprojektā paredzēto dēvēt par nacionalizēšanu, jo valsts neplāno no tā gūt labumu.

Politiķis to pauda, reaģējot uz opozīcijas deputāta Edmunda Zivtiņa (LPV) jautājumiem par ēkas uzturēšanu. Lai netiktu izsisti logi un lai neaizsaltu radiatori, vajadzēs maksāt gan par apsardzi, gan par siltumu, atzīmēja Zivtiņš.

Latkovskis skaidroja, ka, ņemot vērā ieceri «Maskavas namu» pārdot, nav īsti pamata runāt par kādiem ilglaicīgiem izdevumiem ēkas uzturēšanai.

Valsts policijas (VP) pārstāve iepriekš komisiju informēja, ka par ēkas apsargāšanu pēc tās pārņemšanas valsts īpašumā VP radīsies izdevumi ap 1100 eiro diennaktī. VP pārstāve arī sīkāk iezīmēja apsardzei plānoto policistu skaitu. Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka (JV) skaidroja, ka līdzīgos gadījumos valdība lemj par līdzekļu kompensēšanu jau pēc fakta atbilstoši iesniegtajai informācijai par izdevumiem.