Milovs akcentēja, ka pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijai bija uzkrātas ievērojamas rezerves, kuras tā vairākus gadus tērēja, savukārt nozīmīgas sankcijas tika ieviestas 2022. gada beigās. Piemēram, ES embargo Krievijas jēlnaftai stājās spēkā 2022. gada decembrī.
«Faktiski Krievijai tika dots vesels gads, kura laikā tā guva lielu peļņu no izejvielu eksporta uz Eiropu, kas palielināja tās rezerves. Kad šis periods noslēdzās, mēs redzējām, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums nokrīt līdz nullei,» sacīja politiķis.
Milovs uzsvēra, ka nevajadzētu ļaut sevi maldināt ar argumentu, ka Krievijas budžeta deficīts 2% līdz 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta būtu uzskatāms par normālu līmeni, jo Rietumvalstis aizņemas par būtiski zemākām likmēm. Viņš norādīja, ka Krievija aizņemas ar aptuveni 16% likmi.
Politiķis piebilda, ka, aplūkojot Krievijas Finanšu ministrijas astoņu mēnešu bilanci, procentu maksājumos valsts atdot gandrīz visu, ko ieguvusi, emitējot valsts obligācijas un izmantojot citus aizņemšanās instrumentus.
Milovs norādīja, ka tas, ko mēdz uztvert kā Krievijas noturību, drīzāk ir tās spēja ilgstoši izdzīvot ar ierobežotiem resursiem, vienlaikus blefojot, ka situācija ir labāka nekā patiesībā.
Viņš aicināja to neuztvert kā Krievijas spēka pazīmi un neizplatīt mītu par Krievijas noturību, bet gan turpināt izdarīt spiedienu.
Runājot par Krievijas attiecībām ar Ķīnu, Milovs norādīja, ka Krievijas elite cerējusi, ka Ķīna kļūs par donoru, taču attiecības ar Pekinu ir pavisam citādas nekā tās, kādas Krievijai pirms kara bija ar Eiropu.
Viņš norādīja, ka Eiropa Krievijai iepriekš nodrošināja ne tikai ieņēmumus, bet arī investīcijas, tehnoloģiju pārnesi, zināšanas un prasmes, savukārt Ķīna nav gatava Krievijai to visu dot.
Milovs uzsvēra, ka aptuveni 85% Krievijas iedzīvotāju dzīvo un aptuveni 85% no kopējā reģionālā kopprodukta tiek radīti Krievijas Eiropas daļā, tālu no Ķīnas. Viņa ieskatā tas nozīmē, ka ekonomiskās attiecības ar Pekinu nav tik konkurētspējīgas, kādas tās agrāk Krievijai bija ar Eiropu.
Viņaprāt, plaisas Krievijas sistēmā jau ir redzamas, taču nav iespējams precīzi prognozēt, kad un pie kādām sekām tās novedīs.
«Lielā mehānismā noguruma plaisas ir ļoti grūti pamanīt, īpaši tad, ja jums nav atļauts šo mehānismu novērot un visa informācija ir slepena, taču fizikas likumi darbojas,» sacīja Milovs.
Viņš uzsvēra, ka pietiekama spiediena apstākļos plaisas parādīsies un ka Rietumiem jāapbruņojas ar pacietību «ilgstošajā nodiluma karā».
Krievijas opozīcijas politiķis uzsvēra, ka laikā, kad Krievijā nav redzamas būtiskas pārmaiņas vai reformu iespējas, ierobežošana, spiediens un sankcijas ir pareizā politika, kamēr nav saņemti pierādījumi par pretējo. Viņaprāt, šāda politika jāsaglabā nevis līdz brīdim, kad tiek parakstīts kāds pamiers, bet līdz brīdim, kad tiek iegūti pierādījumi, ka Krievija patiešām spēj mainīties.
«Tam jābūt skaidram signālam: jums ir jāmaina veids, kā dzīvojat, domājat un uzvedaties, un tikai tad, iespējams, jums būs iespēja atkal integrēties,» sacīja Milovs.
Paneļdiskusijā viņš arī uzsvēra, ka pārmaiņas Krievijā nevar panākt no ārpuses. Viņa ieskatā tās būs atkarīgas no tā, kā rīkosies cilvēki, kuri palikuši valstī, savukārt trimdā esošā opozīcija šīs pārmaiņas var tikai veicināt.
Politiķis arī norādīja, ka Krievijas drošības dienesti to apzinās un vēršas pret jebkādiem mēģinājumiem veidot horizontālu, vietēja līmeņa pašorganizēšanos. Pēc viņa teiktā, pat lokālu protestu un iniciatīvu organizatori tiek pakļauti represijām un saņem ilgus cietumsodus.
Jau rakstīts, ka Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā piektdien notiek Rīgas konference, kuras uzmanības centrā ir Eiropas ekonomiskās noturības jautājumi un spēja vienoti stāvēt pretī jauniem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.















































Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.