Saskaņā ar VID datiem, visvairāk jeb 335 ukraiņu bēgļu sākuši darbu restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu jomā, 240 — vispārējo valsts dienestu darbības jomā, 211 strādā ar mazumtirdzniecību nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, 210 nodarbojas ar izmitināšanu viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās un 96 — ar dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecību.
Vēl 14 Ukrainas civiliedzīvotāju strādā darbu, kas saistīts ar kravu pārvadājumu pa autoceļiem jomā un desmit nodarbināti citu inženiersistēmu montāžā.
Starp populārākajām profesijām ir palīgstrādnieka amats, kurā klasificēti 194 Ukrainas civiliedzīvotāji. Vēl 183 strādā apkopēja amatā, 118 — pavāra amatā, 111 — pedagoga palīga amatā, 110 — mazumtirdzniecības veikala pārdevēja amatā.
Visnepieprasītākās profesijas ir kravas automobiļa vadītāja amats, kurā klasificēti deviņi ukraiņu bēgļi, un pa septiņiem cilvēkiem strādā par istabenes un viesnīcas istabenes amatā.
Savukārt kā saimnieciskās darbības veicēji no 24.februāra līdz 26.maijam reģistrējušies 56 ukraiņu bēgļi.
No visiem ukraiņu saimnieciskās darbības veicējiem 29 personas ir ar deklarēto darbības veidu «frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi», piecas nodarbojas ar citur neklasificētiem individuālajiem pakalpojumiem, četras nodarbojas ar pasta un kurjeru darbībām, trīs iesaistītas bērnu dienas aprūpes centru darbībā, vēl trīs fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumos, bet divas — individuālo mājsaimniecību pašpatēriņa pakalpojumos.
LETA jau rakstīja, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā līdz šim Latvijā reģistrēti 29 971 Ukrainas civiliedzīvotājs, bet 24 098 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.