“KOOL Latvija”: Būtiski degvielas cenu izmaiņu virzītājspēki joprojām ir ģeopolitika un pasaules tirgus

Pēc Alekseja Švedova teiktā, OPEC+ lēmums par ieguves palielināšanu bijis pārāk neliels, lai radītu jūtamu ietekmi uz pasaules tirgu. Vienlaikus situācija naftas produktu tirgū attīstījusies pretējā virzienā – jau pēc OPEC+ paziņojuma Platts dīzeļdegvielas kotācijas pieauga gandrīz par 25 ASV dolāriem par tonnu, kas, pārrēķinot uz litru, nozīmē vairāk nekā divu centu sadārdzinājumu.

“Tas ir tikai laika jautājums, kad šīs izmaiņas sasniegs arī degvielas uzpildes staciju cenu tablo,” skaidro Aleksejs Švedovs.

Viņš atgādina, ka “KOOL Latvija” netirgo jēlnaftu, bet gan gatavus naftas produktus, kuru cenas tiek noteiktas pēc starptautiskajām Platts kotācijām. Tāpēc tieši šo produktu cenu dinamika ir galvenais faktors, kas nosaka degvielas iepirkuma izmaksas.

Vienlaikus pēdējo trīs nedēļu laikā pasaules naftas produktu tirgū valdījis salīdzinošs miers. Dīzeļdegvielas un benzīna iepirkuma cenas svārstījušās ievērojami mazāk nekā šā gada pavasarī. Pēdējās būtiskās izmaiņas tika novērotas 12. jūnijā, kad pasaules cenas vienas dienas laikā samazinājās par 62,50 ASV dolāriem par tonnu dīzeļdegvielai un 45 ASV dolāriem par tonnu benzīnam. Kopš tā laika tirgus svārstības kļuvušas mērenākas.

Tomēr tas nenozīmē, ka tuvākajos mēnešos cenas saglabāsies nemainīgas. Aleksejs Švedovs norāda uz vairākiem faktoriem, kas var būtiski ietekmēt situāciju.

Viens no svarīgākajiem ir pamiera nosacījumu ievērošana konfliktā Tuvajos Austrumos. Tāpat būtiska nozīme būs stagflācijas attīstībai eirozonā un Eiropas Centrālās bankas turpmākajiem lēmumiem, konflikta gaitai Ukrainā, naftas un naftas produktu pieprasījuma atjaunošanās tempam Ķīnā, kā arī iespējamām izmaiņām Latvijas nodokļu politikā pēc Saeimas vēlēšanām.

Pēc viņa teiktā, Baltijas valstu degvielas cenas ir cieši saistītas ar pasaules tirgu. Pašlaik tirgus dalībnieku uzmanības centrā ir divi galvenie jautājumi – eksporta atjaunošanās no Tuvo Austrumu reģiona un importa atjaunošanās Ķīnā.

Pozitīva tendence ir tā, ka tankkuģu satiksme caur Hormuza šaurumu pakāpeniski normalizējas, un īpaši strauji eksportu atjauno Apvienotie Arābu Emirāti. Tomēr vienlaikus importētāji nogaida, cerot uz vēl zemākām cenām, un nesteidzas papildināt krājumus.

Rezultātā naftas eksportētāji ir spiesti aktīvi konkurēt par pircējiem. Kā liecina nozares avotu informācija, atsevišķi Persijas līča valstu ražotāji jau piedāvā atlaides līdz pat 20 ASV dolāriem par barelu salīdzinājumā ar Brent etaloncenu.

Vienlaikus pieprasījums pēc naftas pasaulē joprojām atjaunojas lēnāk nekā piedāvājums. Arī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka nākamgad pasaules naftas piedāvājums pārsniegs pieprasījumu par aptuveni pieciem miljoniem barelu dienā.

Neskatoties uz to, Aleksejs Švedovs aicina nesteigties ar kategoriskām prognozēm par degvielas cenām.

“Es negrasos pārdot cilvēkiem cerības, solot stabilas vai zemākas cenas. Tāpat nevēlos pārdot bailes, prognozējot strauju cenu kāpumu. Tas būtu neprofesionāli un neētiski, jo pasaules dīzeļdegvielas un benzīna cenas neietekmē ne degvielas pārdevēji, ne pircēji Latvijas tirgū,” uzsver “KOOL Latvija” stratēģijas vadītājs.

Viņš norāda, ka pašreizējos apstākļos autovadītājiem svarīgāk ir sekot tirgus tendencēm, nevis paļauties uz īstermiņa prognozēm, jo situācija pasaules enerģētikas tirgos joprojām ir ļoti mainīga un to nosaka faktori, kurus nav iespējams precīzi paredzēt. “Tāpēc autovadītājiem es vispirms ieteiktu izbaudīt vasaru un balto nakšu sezonu,” novēl Aleksejs Švedovs.