KNAB sācis sešas pārbaudes par iespējamiem aģitācijas pārkāpumiem pirms EP vēlēšanām

Vērtējot iepriekšējo praksi, secināms, ka priekšvēlēšanu laikā parasti šie pārkāpumi ir apzināti, taču ir bijuši arī gadījumi, kad, piemēram, persona nav zinājusi, ka kādi reklāmas materiāli no publiskās telpas ir jāizņem, sākoties priekšvēlēšanu aģitācijas periodam, stāstīja Straume.

Vaicāts, kas būs lielākie izaicinājumi, kontrolējot pārkāpumus šajā priekšvēlēšanu periodā, KNAB priekšnieks atbildēja, ka ir novērojami mēģinājumi apmaksātā aģitācijā izmantot neatļautas valodas. «Izskatās, ka tiks izmantota Bulgāru valoda, lai atdarinātu valodu, kurā nav atļauts apmaksāti aģitēt. Ne jau varbūt tādā plašā apmērā, bet lai izmantotu atsevišķos gadījumos,» sacīja Straume.

Starp izaicinājumiem viņš pieminēja arī dziļos viltojumus, uz kuriem sabiedrība varētu viegli uzķerties. Īpaši no tiem esot jāuzmanās pēdējās dienās pirms vēlēšanām, kad publiskajā telpā varot parādīties kādi video, audio vai foto materiāli, kas neatbilst patiesībai, bet faktiski aģitē par vai pret kādu politisko spēku.

LETA jau ziņoja, ka viena no KNAB sāktajām pārbaudēm ir saistīta ar iespējamu slēpto aģitāciju dokumentālajā seriālā, kur atspoguļota kandidējošā partija un deputāti, bet vēl viena — deputāta kandidāta vieslekcijā jauniešiem.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms EP vēlēšanām sākās 10.februārī un ilgs līdz vēlēšanu dienai — 8.jūnijam.

Atbilstoši KNAB publicētajai informācijai maksimālais priekšvēlēšanu izdevumu apmērs partija vai partiju apvienība ir 635 317 eiro, Eiropas politiskajai partijai 63 532 eiro un nesaistītai personai 10 500 eiro.

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, ja priekšvēlēšanu aģitācijas periodā KNAB konstatēs, ka politiskā partija vai politisko partiju apvienība pārsniegs maksimāli atļautu priekšvēlēšanu aģitācijas summu, KNAB priekšnieks varēs pieņemt pieņemt lēmumu par aizliegumu veikt turpmāko priekšvēlēšanu aģitāciju par maksu.

Šādu aizliegumu KNAB priekšnieks varēs noteikt arī nesaistītai personai, ja tā būs pārsniegusi tai likumā atļauto aģitācijas summu.

Tāpat atbilstoši likumam priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai publiskās lietošanas ārtelpās (izkārtnes, stendi, afišas, tāfeles, slietņi, novietoti plakāti, reklāma skatlogos un citi tamlīdzīgi reklāmas objekti) aizliegts izmantot valsts un pašvaldību iestāžu ēkas, baznīcu ēkas un lūgšanu namus, autoostu, dzelzceļa staciju, lidostu un pasažieru ostu ēkas un valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļus.

Tāpat minētais aizliegums attiecas uz ēkām, kas pieder valsts un atvasinātu publisku personu institūcijām un kapitālsabiedrībām, kurās valstij vai atvasinātām publiskām personām pieder vairāk nekā 50% kapitāla daļu, kā arī kapitālsabiedrībām, kurās vienas vai vairāku valsts vai atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībām atsevišķi vai kopumā pieder vairāk nekā 50% kapitāla daļu.

Administratīvo resursu izmantošana priekšvēlēšanu aģitācijā ir aizliegta.

Likumos noteikti arī vairāki citi priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumi, par kuru pārkāpšanu paredzēti attiecīgi sodi.