KNAB norāda, ka ir birojs ir saņēmis privātpersonu iesniegumus par Gausa iespējamo atrašanos interešu konflikta situācijā.
Janvāra sākumā sociālajos medijos Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Ģirts Lapiņš publicējis, ka «Martinam Gausam pieder Vācijas uzņēmums «MaGau GmBH», kuram savukārt pieder uzņēmums «2e systems gmbh». Šis «2e systems» ir piegādātājs «airBaltic»».
Savukārt «airBaltic» pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka «2e systems» ir «airBaltic» sadarbības partneris kopš 2006.gada jeb vairāk nekā četrus gadus pirms tam, kad Gauss tika uzaicināts pievienoties «airBaltic» kā valdes priekšsēdētājs.
Sākot vadīt «airBaltic» un uzzinot, ka «2e systems» ir «airBaltic» piegādātājs, Gauss deklarēja saistību ar šo kompāniju. Gausa valsts amatpersonu deklarācijas liecina, ka viņam pieder 100% akciju kompānijā «Magau GmbH». Vienlaikus «Magau GmbH» pieder 1,25% no «2e systems» akcijām, skaidroja aviokompānijā.
«airBaltic» uzsvēra, ka, neraugoties uz minimālo dalību «2e systems» kapitālā, vadoties no interešu konflikta principiem, Gauss vienmēr ir atturējies no jebkādas iesaistes lēmumu pieņemšanā, kas ir saistīti ar šo piegādātāju. Kompānijā atzīmēja, ka jebkuram cilvēkam var piederēt akciju daļas uzņēmumos, un tā ir normāla, izplatīta prakse starptautiskajā biznesā.
«airBaltic» norādīja, ka aviokompānija pilnībā ievēro Latvijas likumus un korporatīvās pārvaldības principus, kā arī Gauss, pievienojoties «airBaltic», atklāja minimālo līdzdalību «2e systems», un tas tika fiksēts viņa valdes locekļa līgumā 2011.gadā, tādējādi atturoties no jebkādas iesaistes lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar šo piegādātāju, nodrošinot caurskatāmību un atbilstību interešu konfliktu regulējošajiem normatīviem.
Tāpat «airBaltic» pārstāvji uzsvēra, ka jautājums attiecībā uz «2e systems» radījis diskusijas medijos un sociālajos tīklos, kuru rezultātā tiek izplatīta arī nepatiesa informācija. Lai kliedētu jebkādu aizdomu ēnu pār «airBaltic», tās vadību un korporatīvo pārvaldību, «airBaltic» ir proaktīvi sazinājusies ar KNAB, lai sniegtu situācijas skaidrojumu un visu nepieciešamo informāciju, kas pierāda «airBaltic» un tās vadības darbību atbilstību normatīviem un izstrādātajām līgumu politikām.
«airBaltic» pārstāvji papildināja, ka «2e systems» sniedz IT pakalpojumus biļešu tirdzniecības un e‑komercijas jomā un interneta vietnes uzturēšanā vairākām vadošajām pasaules lidsabiedrībām, tostarp «airBaltic». Pēc «airBaltic» minētā, līgums ticis noslēgts un tiek uzturēts stingrā atbilstībā ar «airBaltic» izstrādātajām līgumu politikām, nodrošinot pilnīgu pārskatāmību.
Informācija «2e systems» mājaslapā liecina, ka «airBaltic» un «2e systems» 2019.gadā sāka projektu, lai paplašinātu un uzlabotu «airBaltic» tiešsaistes lidojumu iegādes un rezervēšanas risinājumu. Attiecīgās komandas aktīvi sadarbojās, lai paplašinātu esošo tiešsaistes rezervēšanas risinājumu, kas atbalstītu «airBaltic» izaugsmes plānus.
LETA jau ziņoja, ka pirmdien, 6.janvārī, valdošās koalīcijas partijas vēl nelēma, vai uzstāt uz «airBaltic» valdes priekšsēdētāja Gausa nomaiņu, tā vietā nolemjot gaidīti akcionāru sapulces lēmumus.
«airBaltic» akcionāru sapulcē šogad 21.janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos.
Ministrs uzsvēris, ka «airBaltic» ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.
«Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos,» rakstījis Briškens.
«airBaltic» 2025.gadu sāka ar paziņojumu, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs «Pratt & Whitney», aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.
«airBaltic» vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas — uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru. Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas — uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes — uz Rodu.
Pēc šī aviokompānijas paziņojuma Briškens sociālajos tīklos paziņoja, ka ir uzdots «airBaltic» padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.
Vienlaikus Briškens pauda, ka «airBaltic» vadībai, tostarp Gausam un padomes priekšsēdētājam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai «airBaltic» darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.
Gauss aģentūrai LETA sacīja, ka situācija, kas sabiedrībā un publiskajā vidē izveidojusies pēc «airBaltic» paziņojuma par gandrīz 5000 reisu atcelšanu, ir nesamērīgi pārspīlēta politisku iemeslu dēļ, un aviokompānijas «A» plāns ir šogad veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un sasniegt rezultātus, lai nebūtu nepieciešams papildu ieguldījums no valsts.
Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka «airBaltic» pamatkapitāls, gatavojoties IPO, tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši «Firmas.lv» datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.
Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka «airBaltic» pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.
Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Briškens iepriekš skaidroja, ka ar «airBaltic» stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Neoficiāla informācija liecina, ka par «airBaltic» stratēģisko investoru varētu kļūt Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa», kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.
Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir «Lufthansa», kā arī, cik daudz «airBaltic» kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. «Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs,» iepriekš teica ministrs.
«airBaltic» 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
«airBaltic» auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.