Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS «Latvijas tilti».
Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu — kukuļošanu — pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.
KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.
«Ja fiziska vai juridiska persona akceptē un praktizē kukuļošanu, vienīgās zāles ir nesaudzīga saukšana pie atbildības un disciplinējoša soda piemērošana. Turklāt jebkuram uzņēmumam, kas vēlas saņemt pasūtījumu citā valstī un gatavs rīkoties nelikumīgi, jāapzinās, ka tas atbild par savu rīcību saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem,» sacījusi Cīrule.
Birojā arī atgādināja, ka, ja Latvijā vai ārvalstīs amatpersonas fiziskai vai juridiskai personai pieprasa kukuli, šāda veida darījumos nekādā gadījumā nedrīkst iesaistīties un par kukuļa pieprasīšanu nekavējoties jāziņo KNAB vai konkrētās valsts tiesībsargājošajām iestādēm.
Pēc krimināllietas materiālu nosūtīšanas prokuratūrai KNAB noslēdz attiecīgo pirmstiesas izmeklēšanu. Turpmāk prokuratūra ir atbildīga par krimināllietas virzību.
«Latvijas tiltu» pārstāve Inga Domka aģentūrai LETA uzsvēra, ka «Latvijas tilti» kā uzņēmums nekādus likumpārkāpumus nav veicis, kā arī nav veicinājis jebkādas koruptīvas darbības.
«Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, Lietuvas tiesas spriedums bijušajam «Latvijas tilti» valdes priekšsēdētājam vēl ir pārsūdzams, tāpēc ir pāragri runāt par konkrēto fizisko personu vainu. Tajā pašā laikā, būtiski norādīt, ka pat Lietuvas tiesa savā spriedumā ir konstatējusi un atzinusi, ka «Latvijas tilti» kā uzņēmums nav guvusi nekādu neatļautu vai prettiesisku labumu, kas ir jebkādu koruptīvu darbību mērķis. Līdz ar to, neraugoties uz KNAB skaļajiem paziņojumiem, «Latvijas tilti» uzskata pret uzņēmumu uzsākto lietu par neloģisku un nepamatotu,» uzsvēra uzņēmuma pārstāve.
Domka norādīja, ka «Latvijas tilti» ir viens no pirmajiem Latvijas būvniecība uzņēmumiem, kas sāka piedalīties Lietuvas publiskajos iepirkumos. Uzņēmums jau kopš ieiešanas Lietuvas tirgū vienmēr ir sagādājis nopietnu konkurenci vietējiem uzņēmumiem jūras un ostu infrastruktūras, hidrotehnisko būvju un tiltu būvniecības tirgū Lietuvā.
Domka uzsvēra, ka «Latvijas tilti», darbojoties Lietuvā, vienmēr ir savlaicīgi un pienācīgā kvalitātē izpildījis savus darbus, bieži vien tos izpildot ātrāk un lētāk, nekā noteikts līgumos ar pasūtītājiem, tā rezultātā nodrošinot ātrāku dažādu infrastruktūras objektu ekspluatācijas uzsākšanu un arī pasūtītāju budžeta līdzekļu ekonomiju.
«Kopš 2016.gada «Latvijas tilti» ir pievērsusi pastiprinātu uzmanību darbinieku apmācībai korupcijas risku novēršanā, lai darbinieki, izpildot tiešos pienākumus uzņēmumā, nenonāktu pat šķietami nelikumīgās vai divdomīgi vērtējamās situācijās,» piebilda Domka.
Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» pērn jau vēstīja, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu pret «Latvijas tilti», kura bijušo vadītāju Genādiju Kamkalovu tiesā par kukuļu došanu Lietuvas ostas amatpersonai.
Kamkalovu Lietuvā apsūdz par kukuļiem — dārgu rokaspulksteni, kā arī konjaka pudeles kastē noslēptiem 5000 eiro, ar ko pirms trīs gadiem tika pieķerts Klaipēdas ostas pārvaldes infrastruktūras direktors Ģedimins Zumars. Abus Lietuvā aizturēja pretkorupcijas dienests STT, vienlaikus Latvijā KNAB veica vairākas kratīšanas, arī LNK holdinga telpās, aizturēja četrus uzņēmuma «LNK Industries» darbiniekus. Toreiz KNAB izkratīja arī Rīgas domes Satiksmes departamentu un aizturēja tā amatpersonu Uģi Brožu. Apjomīgajā kriminālprocesā bija vairāki virzieni, arī Salu tilta remontdarbi — šo sadaļu KNAB prokuratūrai nosūtīja pērn augustā.
Savukārt jau 2016.gada beigās Lietuvas iestādēm KNAB nodeva izmeklēt Klaipēdas ostas epizodi, lai paātrinātu lietas izskatīšanu un nejauši nesodītu Kamkalovu par vienu nodarījumu divreiz. Par šādu darbību lietderību OECD eksperti neguva pilnību pārliecību.
«Latvijas tilti» reģistrēti 1991.gadā un to pamatkapitāls ir 1,012 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti, bet 2018.gadā tas strādāja ar 18,369 miljonu eiro apgrozījumu un 668 180 eiro zaudējumiem. «Latvijas tilti» patiesā labuma guvēja ir Nataļja Milova.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.