Viņš aģentūru LETA informēja, ka ceturtdienas rītā KNAB amatpersonas ieradās pie viņa mājās, veica kriminālprocesuālas darbības un pēc tam viņam vajadzēja doties līdzi amatpersonām uz Rīgu.
«Esmu KNAB sniedzis visu pieprasīto informāciju. Esmu procesā iesaistītā persona, taču man nav uzrādītās apsūdzības vai noteikti kādi liegumi. Patlaban braucu uz Jēkabpili, kur atsākšu pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus,» skaidroja Ragainis.
KNAB amatpersonu rīcību Ragainis vērtē kā korektu un atsaucīgu. Viņa rīcībā neesot informācijas par citām aizturētajām pašvaldības amatpersonām.
Viņš pauž cerību, ka šodienas aizturēšana neatstās nelabvēlīgu ietekmi uz pašvaldību vēlēšanām. Latvijas Zaļa partija (LZP) startam pašvaldību vēlēšanās gandrīz ir izveidojusi sarakstu, ko tuvākajās dienās iesniegs Vēlēšanu komisijai.
Ragainis informēja, ka LZP saraksts ir tapis pilnībā no jauna, iesaistot politikā jaunus cilvēkus, kas pārstāvēs galvenokārt uzņēmējus. Viņš atzīst, ka cilvēki nelabprāt iesaistās politikā, turklāt arī šodienas notikumi nevairojot uzticēšanos politiskajai videi.
Kā vēstīts, Eiropas Prokuratūras (EPPO) uzdevumā KNAB ceturtdien veica kratīšanas un aizturēja piecas personas, tostarp Ragaini, citas valsts amatpersonas un privātu uzņēmumu pārstāvjus saistībā ar izmeklēšanu par Eiropas Savienības līdzfinansētā 16,9 miljonus eiro vērtā pretplūdu dambja būvniecību, izriet no EPPO paziņojuma presei.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka pašvaldības amatpersonas, iespējams, sadarbojoties ar privātuzņēmumu pārstāvjiem, īstenoja pretlikumīgas darbības, veicot publiskā iepirkuma procedūru par infrastruktūras izbūvi plūdu novēršanai Jēkabpils pilsētā, vēsta EPPO.
Aizdomās turēto vidū ir Jēkabpils novada mērs, vicemērs un domes deputāti, kā arī privātuzņēmumu pārstāvji, ziņo EPPO.
Projekts ietvēra uzbērumu rekonstrukciju abos Daugavas krastos un pretplūdu infrastruktūras izbūvi pēc masīvajiem 2023.gada plūdiem, kas nopietni sabojāja esošo aizsargkonstrukciju.
Projektu, kura vērtība pārsniedz 16,9 miljonus eiro, līdz 85% līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), bet atlikušie 15% bija valsts budžeta nauda.
EPPO uzskata, ka valsts amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu stāvokli, manipulējušas ar publisko iepirkumu, lai publiskā iepirkuma procedūrā nostādītu priviliģētā stāvoklī iepriekš atlasītus būvniecības uzņēmumus.
EPPO arī ir aizdomas, ka pārkāpti citi noteikumi, tostarp būvnormatīvi un tehnoloģiskās prasības. Pamatojoties uz pierādījumiem, iespējams, ir izmantoti nepietiekami kvalitatīvi būvmateriāli un būvmateriāli ir pārāk dārgi.
Ar EPPO prokuroru Gati Doniku aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties. Savukārt KNAB aģentūrai LETA apstiprināja, ka ceturtdien veic kriminālprocesuālās darbības Jēkabpilī. Tās noris kriminālprocesā, kuru EPPO sāka šogad 3.martā un kuru nodeva KNAB kā kompetentajai iestādei pirmstiesas izmeklēšanas veikšanai.
Izmeklēšanas interesēs KNAB patlaban plašākas kriminālprocesa detaļas nekomentēšot.
2023.gada janvārī Daugavā pie Jēkabpils sakrājās vižņi un sākās plūdi. Plūdos cieta pilsētas aizsargdambis, kas atsevišķās vietās tika izskalots un bija steidzami jālabo.
2023.gada rudenī Jēkabpils novada pašvaldība par Daugavas aizsargdambja pārbūvi parakstīja aptuveni 17 miljonu eiro vērtu līgumu ar SIA «Jēkabpils PMK».
«Jēkabpils PMK» pārstāvji aģentūrai LETA atteicās sniegt jebkādus komentārus. Vienlaikus LETA noskaidroja, ka patlaban ir atslēgti uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un līdzīpašnieka Māra Dimanta, kā arī valdes locekļa un līdzīpašnieka Arņa Putniņa telefoni.
No kopējām projekta attiecināmajām izmaksām 16 931 290 eiro ERAF finansējums bija 14 391 596 eiro, 1 898 347 eiro valsts budžeta līdzfinansējums un 641 347 eiro pašvaldības līdzfinansējums.
2023.gada nogalē, valdībai skatot ziņojumu par pretplūdu pasākumiem Jēkabpilī, izskanēja informācija, ka Daugavas aizsargdambja pārbūvē Jēkabpilī 2023.gadā netika paveikti visi sākotnēji plānotie darbi.
Bija plānots veikt labā un kreisā krasta aizsargdambju lietus kanalizācijas izlaides pārbūvi un pretplūdu draudu sistēmas izbūvi, kreisā krasta aizsargdambja nostiprināšanu ar akmeņu bēruma nepilnu divu kilometru posmā. Tāpat bija plānota hidrobetona nogāzes nostiprināšana ar filtrācijas samazināšanu aizsargdambja ķermenim un hidrobetona atbalstsienas izbūve dambja piekājē 700 metrus garā posmā.
Ņemot vērā, ka dažādu iemeslu dēļ būvdarbus nebija iespējams uzsākt 2023.gada jūlijā, kā sākotnēji tika plānots, visi iecerētie pasākumi netika īstenoti.
Pašvaldība informē, ka pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma plānots 7.aprīlī atsākt Daugavas kreisā krasta aizsargdambja pārbūves darbus. Saskaņā ar noslēgto būvdarbu līgumu Daugavas aizsargdambja pārbūves darbus paredzēts pabeigt šī gada oktobrī.
Kā liecina «Firmas.lv» informācija, «Jēkabpils PMK» pieder Arnim Putniņam (50%), Diānai Skačko (25%) un Mārim Dimantam (25%). 2023.gadā uzņēmums strādāja ar 24,23 miljonu eiro apgrozījumu un aptuveni 92 550 eiro peļņu, nodarbinot ap 230 darbinieku. Finanšu dati par 2024.gadu vēl nav pieejami.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.