KM: Oficiālajā korespondencē ministrija nav saņēmusi no JRT streika pieteikumu

LETA jau rakstīja, ka JRT neiestudēs jaunas izrādes, protestējot pret kavējumiem teātra ēkas Lāčplēša ielā, Rīgā, būvniecības pabeigšanā.

Kokale atzīmēja, ka JRT mākslinieciskā kolektīva reakcija emocionāli ir saprotama, tomēr ministrija patlaban nevēlas to komentēt, jo par pieteikto streiku uzzināts ar sociālo mediju un plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

KM pārstāve uzsvēra, ka ministrija no savas puses ir nodrošinājusi nepieciešamo finansējumu JRT vēsturiskās ēkas Lāčplēša ielā pārbūvei. Finansējums nodots par valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārbūvi atbildīgajai valsts iestādei — VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), kurai saziņā ar būvnieku jārod risinājums šajā situācijā.

Jau rakstīts, ka VNĪ un JRT ēku restaurējošā pilnsabiedrība «SBSC», kuru veido «Skonto būve» un «Skonto Construction», turpina meklēt risinājumus, lai teātris ātrāk varētu atgriezties mājvietā.

Kā aģentūru LETA informēja VNĪ, pēc trešdien notikušās JRT būvniecības uzraudzības sēdes VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova atzina, ka VNĪ ar valsts naudu nevar risināt būvnieka finanšu problēmas, taču var meklēt risinājumus JRT būvniecības jaudai un termiņiem, un to arī darīs.

Patlaban «SBSC» ir lūgusi vēl papildu avansu, taču tā izmaksāšana būs iespējama tikai tad, ja būvnieks iesniegs nepieciešamos pierādījumus izmaksu pamatojumam, lai šāds atbalsts neradītu vienam būvniekam labvēlīgākus apstākļus nekā citiem pretendentiem un nekropļotu konkurenci nozarē.

«Ja «SBSC» iesniegs šādus dokumentus, kā arī bankas garantiju, tad attiecīgi atkārtoti virzīsim avansa jautājumu izskatīšanai Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai,» teica Gavrilova.

VNĪ pārstāve gan uzsvēra, ka neatkarīgi no papildu avansa summas pieejamības, būvnieks ar līgumu ir uzņēmies saistības noteiktā apjomā, kuras būs jāpilda jebkurā gadījumā.

«Mēs saprotam teātra vēlmi ātrāk nokļūt atpakaļ mājvietā un mēs darām visu iespējamo, lai to panāktu. JRT visas pašreizējās izrādes var notikt bez traucējumiem, skatītāji varēs turpināt apmeklēt teātri pagaidu adresē Miera ielā kā plānots. Protams, skatuves un zāļu specifika atjaunotajā teātra mājā Lāčplēša ielā dod daudz plašāku māksliniecisko brīvību, tāpēc darām visu iespējamo, lai ātrāk teātri nodotu māksliniekiem,» skaidroja Gavrilova.

Līgumā paredzētais teātra mājas restaurācijas darbu pabeigšanas termiņš bija šā gada 11.marts. Par katru kavējuma dienu, kamēr objekts nav nodots atbilstoši līgumam, «SBSC» tiks aprēķināta soda nauda — 30 000 eiro.

Jau vēstīts, ka pilnsabiedrība «SBSC» ir vairākkārt vērsusies VNĪ ar dažādām prasībām. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc «SBSC» lūguma piešķirts arī viena miljona eiro avanss. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienu līdz divās dienas pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ apgalvo, ka ir spēris daudz soļu, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus.

VNĪ jau iepriekš būvnieku esot brīdinājuši, ka, nekāpinot tempu, termiņā iekļauties neizdosies. Objektā patlaban strādā aptuveni 100 cilvēku. Lai izpildītu darbus noteiktajā termiņā, pēc paša būvnieka «SBSC» sākotnējās darbu izpildes programmas bija plānoti aptuveni 240 cilvēku, šāda darbu intensitāti būvnieks līdz šim nav sasniedzis.

JRT renovācijas un būvniecības projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Būvprojekta izstrāde tika sākta 2018.gadā, bet būvniecība — 2020.gadā. Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību «SBSC» par 32,4 miljoniem eiro, tostarp paredzot indeksāciju jeb samaksu par būvdarbu sadārdzinājumu. Sadarbība ar būvnieku — pilnsabiedrību «SBSC» notiek pēc principa «Projektē un būvē», kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.

VNĪ reģistrēta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.