KM: Lai sekmīgi uzrunātu savu skatītāju, Čehova teātrim ir jāizmanto krievu valoda

Komentējot teātra vadītājas Danas Bjorkas pārmetumus Rīgas domei par vilcināšanos ar reklāmu saskaņošanu krievu valodā, KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale uzsver, ka laikā, kad Krievija sākusi karu Ukrainā, ļoti svarīgi ir tieši krievu valodā nodrošināt saturu, kas nesakrīt ar Krievijas propagandu, jo tas ir visefektīvākais veids, kā pretoties viltus naratīviem, ko arī aktīvi un nepārprotami dara Čehova teātris.

KM norāda, ka tā meklēs risinājumus, lai Čehova teātris var pilnvērtīgi nodrošināt tā stratēģiskā mērķa īstenošanu.

Viņa skaidroja, ka ar Ministru kabineta 2022.gada rīkojumu par teātra vispārējo stratēģisko mērķi ir noteikts saglabāt, attīstīt un popularizēt krievu dramatiskā teātra tradīcijas, kā arī nodrošināt teātra mākslas pieejamību dažādām sabiedrības mērķauditorijām, iestudējot izrādes krievu valodā un nodrošinot to tulkojumu latviešu valodā, lai veicinātu sabiedrības integrāciju un rosinātu starpkultūru dialogu.

«Kvalitatīvas profesionālās mākslas pieejamība mazākumtautību iedzīvotājiem ir svarīga loma vienotas, solidāras un pilsoniski aktīvas sabiedrības pastāvēšanā. Teātris par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījis Latvijas sabiedrības saliedēšanu un dialoga veicināšanu, kas balstītos uz savstarpēju ieinteresētību, cieņu un sapratni. Par to liecina gan teātra izvēlētā repertuāra politika, gan mērķtiecīgs darbs ar auditoriju,» norādīja KM pārstāve.

Kokale uzsvēra, ka jau no pirmās karadarbības dienas KM ir stingri nosodījusi nežēlīgo un neizprovocēto Krievijas karu pret Ukrainu — tīšos uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem, Ukrainas kultūras mantojuma bojāšanu un iznīcināšanu, plašās izlaupīšanas un nelegālo kultūras vērtību tirdzniecību, vienlaikus paužot Latvijas atbalstu Ukrainas tautai un solidaritāti tās cīņā par Ukrainas brīvību, suverenitāti un teritoriālo integritāti starptautiski atzītajās robežās.

KM pārstāve klāstīja, ka arī Čehova teātris kopš pirmajām kara dienām Ukrainā ir paudis skaidru, nepārprotamu nostāju pret agresiju un vardarbību, nosodot Krievijas uzbrukumu Ukrainas teritorijā. Viņa akcentēja, ka teātra pozīcija tiek atspoguļota gan vizuālajos, gan audio materiālos, gan piedaloties pretkara mītiņos pie Krievijas vēstniecības un masu pasākumos bēgļu atbalstam pie Brīvības pieminekļa, gan praktiskā palīdzībā.

LETA jau rakstīja, ka saskaņā ar Bjorkas pausto intervijā TV3 raidījumam «900 sekundes», Rīgas dome traucē Čehova teātrim pildīt valsts deleģētos uzdevumus, kavējot reklāmu izvietošanu krievu valodā.

Viņasprāt, tā ir kaitnieciska un neētiska rīcība, un teātris neizslēdz tiesāšanos. Tāpat ir uzrunāta KM un taps aicinājumus viedokli izteikt arī Tieslietu ministrijai, sacīja Bjorka.

Teātra vadītāja uzsvēra, ka tā darbībai ļoti būtiska ir arī reklāma. Tomēr līdz ar šādu domes rīcību tam nav instrumenta visas auditorijas uzrunāšanai pilsētvidē.

Teātra vadītāja arī paskaidroja, ka tam patlaban nav vizuālu reklāmu Rīgas pilsētvidē, un 1.augusts bija pēdējā reize, kad Rīgas pašvaldība saskaņoja izrāžu reklāmas izvietošanu.

«No tā brīža saņemam tik vien atbildes, kuru saturs ir — Rīgas domei vēl vajag padomāt. Proti, notiek laika stiepšana,» viņa uzskata.

Pēc viņas paustā, arī vairākas reklāmas aģentūras attiecībā uz Čehova teātra reklāmu izvietošanu sastopas ar tādu pašu komunikāciju.

Tikmēr Rīgas vicemērs, pašlaik mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks (NA/LRA), kurš iepriekš ir aicinājis veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai aizliegtu krievu valodas izmantošanu pilsētvidē, aģentūrai LETA apgalvoja, ka galvaspilsētas pašvaldība reklāmas un afišas izvērtē atbilstoši Tieslietu ministrijas jaunajai interpretācijai un laika garam.

Tai pat laikā pašvaldība lūgusi un vēl gaida Valsts valodas centra kā kompetentās iestādes viedokli šajā jautājumā.