Viņš norādīja, ka no 26.maija līdz 19.jūnijam strādāja darba grupa, kurā piedalījās 59 pārstāvji no visas Latvijas, tai skaitā pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī māksliniecisko kolektīvu vadītāji un Latvijas Nacionālā kultūras centra nozaru eksperti. Darba grupa izstrādāja vadlīnijas dziesmusvētku nozares vadītāju atalgojuma modeļa pilnveidošanai.
Jaunajā modelī atbildība par finansējuma nodrošināšanu tiktu dalīta solidāri starp valsti un pašvaldību: 25% atalgojuma nodrošinātu valsts, bet 75% — pašvaldība. Šī mērķa nodrošināšanai 2024.gada valsts budžeta prioritārajos pasākumos KM jau iesniegusi pieprasījumu par 5 miljoniem eiro, kopumā šim mērķim līdzšinējo 1,1 miljona eiro vietā plānojot atvēlēt vairāk nekā 6 miljonus eiro, skaidroja Puntulis.
Viņa ieskatā, kolektīvu vadītāju mēnešalgai ir jābūt taisnīgai, konkurētspējīgai, caurskatāmai un mērķtiecīgai. Pēc ministra paustā, līdz šim mēnešalga tāda nav bijusi, kā arī katrā pašvaldībā bija dažādi risinājumi kolektīvu vadītāju apmaksas kārtībai.
Kultūras ministrs akcentēja, ka Dziesmu un deju svētki ir nācijas pastāvēšanas stūrakmens. Svētku māksliniecisko procesu nodrošina augsti izglītoti savas jomas profesionāļi, tāpēc nav korekti šī valstiski nozīmīgā procesa finansējuma daļu atstāt tikai uz pašvaldību pleciem bez reglamentētiem kritērijiem un noteikumiem.
«KM mērķis ir palielināt valsts finansējuma daļu, vienlaicīgi aicinot arī visas pašvaldības nodrošināt juridisko un finansiālo atbildību pret Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītājiem pēc vienotas sistēmas,» uzsvēra Puntulis.
Viņš arī norādīja, ka būtiskākais izaicinājums būs 2024.gada valsts budžeta prioritāro pasākumu sarunās panākt šī modeļa iedzīvināšanai nepieciešamo piecu miljonu eiro piešķiršanu.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.