«Pašvaldības pienākums ir šādu ģenerālprokurora lūgumu izpildīt bezierunu kārtībā. To nosaka likums. Ja dome nespēj pēc būtības izpildīt ģenerālprokurora lūgumu, tam būs sekas. Tai skaitā ir iespējama arī Ģenerālprokuratūras vēršanas pret Rīgas domi tiesā,» pauž Rīgas mērs.
Viņaprāt, atbildība par tālākajām sekām, kas negatīvi iespaidos Rīgas domi, tai skaitā radīs pašvaldībai reputācijas riskus, ir uz to deputātu sirdsapziņas, kuri šodien kavēja lēmuma pieņemšanu un neuzklausīja aicinājumu rīkoties tiesiski, izpildot ģenerālprokurora lūgumu.
Rīgas domes priekšsēdētājs skaidro, ka process, kurā ģenerālprokurora iesniegumā minētie zemesgabali tika nodoti privatizācijai, ir ar senu vēsturi — kopš 2010.gada. Esot gan tādi lēmumi, ko pieņēmusi Rīgas dome, gan tāda līmeņa lēmumi, kas bijuši Īpašuma departamenta kompetencē. Tas viss esot hronoloģiski rūpīgi jāizpēta, tādēļ pilsētas izpilddirektoram uzdots veikt privatizācijas procesa tiesiskuma pārbaudi.
«Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka šajā gadījumā runa ir par vienu atsevišķu gadījumu Rīgas pašvaldības sadarbībā ar investoru. Tiesiskuma jautājumi, kas ir būtiski ikvienam investoram, ir bez mazākajām šaubām prioritāri arī Rīgas domei un Rīga ir un būs investīcijām droša vieta,» akcentē Rīgas domes priekšsēdētājs.
Kā ziņots, Rīgas domei kvoruma trūkuma dēļ šodien neizdevās nobalsot par īpašumu tiesību atjaunošanu 22 pie lidostas esošajiem zemes gabaliem. Trešdien kvoruma trūkuma dēļ sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz šodienai. Taču arī šodien balsojumā tika konstatēts, ka domes sēdē nav deputātu kvoruma.
Pašvaldība saņēmusi ģenerālprokurora iesniegumu par prettiesisku neapbūvētas zemes privatizāciju valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka turpmākajai attīstībai nepieciešamajā teritorijā, tāpēc Rīgas dome lems par īpašumtiesību atjaunošanu uz izsolē pārdotajiem 22 zemesgabaliem, kas nepieciešami lidostas attīstībai.
Prokuratūras ieskatā, pašvaldība privatizācijas procesā nav izvērtējusi zemesgabalu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai, un visi zemesgabali atrodas Rīgas lidostas turpmākai attīstībai nepieciešamajā teritorijā.
Ģenerālprokurora iesniegums uzliek pašvaldībai par pienākumu atjaunot tās valdījuma un īpašuma tiesības uz 22 zemesgabaliem un apturēt šīs teritorijas lokālplānojuma izstrādi.
Rīgas pašvaldībai piederoši neapbūvēti zemesgabali pie Rīgas lidostas 2022.gada 14.aprīlī tika pārdoti izsolē. Tos par 5,7 miljoniem eiro iegādājusies ar nekustamo īpašumu attīstītaju «Sirin Development» saistītais uzņēmums SIA «Cella investment 3». Abi šie uzņēmumi Lietuvā reģistrētajā holdingā «ME Holding NT».
Zemesgabalu kopējā platība ir 389 394 kvadrātmetri. Tie atrodas aptuveni 400 metru attālumā no lidostas nožogotās teritorijas un pilsētas robežas ar Mārupes novadu, kvartālā starp Mazās Gramzdas, Kalnciema, Mīkleņu, Kārklu un Mūkupurva ielu. Zemesgabalu robeža atrodas arī aptuveni 500 metru attālumā no Kārļa Ulmaņa gatves, tās labajā pusē, virzienā uz pilsētas centru, un aptuveni 600 metrus no autoceļa, kas ved uz lidostu.
Rīgas domes deputāti 2010.gadā uzdeva pašvaldības SIA «Rīgas pilsētbūvnieks» uz šiem zemesgabaliem īstenot reģionāla mēroga izstāžu un konferenču centra izveides projektu un ieguldīja zemesgabalus uzņēmuma pamatkapitālā. Vēlāk, 2012.gadā, Rīgas dome atteicās no šī projekta un nolēma zemesgabalus nodot privatizācijai. 2022.gadā zemesgabalus pārdeva izsolē un 2023.gadā pašvaldība nolēma sākt lokālplānojuma izstrādi.
Iepriekš «Sirin Development» solīja, ka nekustamajā īpašumā tiks ieguldīti vairāk nekā 100 miljoni eiro. Plāns paredzēja, ka darbi minētajā teritorijā norisināsies vairākās kārtās, un to rezultātā taps 180 000 kvadrātmetru lielas un modernas loģistikas noliktavas.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.