Ķirsis norādīja, ka šogad patriotisma mēnesī rīdzinieki un pilsētas viesi ielās tika uzrunāti ar Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Zemessardzes sākotnēji radīto un nu jau sabiedrībā plaši iesakņojušos vadmotīvu — «Mana Latvija — Mana atbildība».
«Tas kodolīgi simbolizē pašu galveno — mēs katrs atsevišķi un visi kopā veidojam mūsu Latviju,» akcentēja Rīgas mērs.
Mērs atgādināja, ka jau 20 gadus Latvija pilntiesīgi ir NATO un Eiropas Savienībā. Tas arvien jūtamāk atspoguļojas arī domāšanā un rīcībā.
Ķirsis uzsvēra, ka bagātāk dzīvo tās valstis, kur sabiedrībā ir dzīvs savstarpējās uzticēšanās gars. Valstis, kurās nav pārspīlētas kontroles un nesamērīgas birokrātijas, kas nereti kavē straujāku un kvalitatīvāku pilsētas domes saziņu ar saviem iedzīvotājiem. «Sarežģījumi ir un vienmēr būs, taču, ar tiem saskaroties, aicinu domāt kā mēs lietas VARAM izdarīt. Nemeklēsim iemeslus, kas mūs kavē. Meklēsim veidus, kā panākt solīti pretī, padomāt citādi, atrast risinājumu,» klāstīja Rīgas mērs.
«Ar katru paveikto darbu esam ļāvuši Rīgai atdzimt kā Ziemeļeiropas metropolei. Mēs, rīdzinieki, kopā esam kļuvuši par spēku, kas mūsu pilsētai ļauj pastāvēt pārmainoties. Rīga atgūst Rietumu pilsētas vaibstus un latviešu dižgaru vārdus ielu nosaukumos. Uz neatgriešanos pazūd pieminekļi, kas simbolizējuši svešas varas,» teica Ķirsis.
Rīgas mērs savā runā arī atskaitījās par paveikto.
Viņš teica, ka šogad Rīgā notikuši vēsturiski lielākie ielu remontdarbi. Saremontēti 600 tūkstoši kvadrātmetru ielu seguma — septiņas reizes vairāk, nekā pērn. Tas panākts, Rīgas domei cieši sadarbojoties ar valdību un kopīgi atrodot līdzekļus gan pašu resursos, gan Eiropas Savienības (ES) fondos. Esam pierādījuši, ka rūpīga plānošana un kārtīgs darbs nes augļus.
«Esam solījuši, ka Rīgas vēsturiskais centrs būs brīvs no kravas auto tranzīta un to arī konsekventi pildām — pilnā sparā turpinās jauna satiksmes pārvada izbūve no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, kas kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj pilsētas centru padarīt ērtāku mūsu cilvēkiem,» teica Rīgas mērs.
Rīgas mērs norādīja, ka teritorija Daugavas kreisajā krastā ap Latvijas Nacionālo bibliotēku ir vēl viena Rīgas vizītkarte, kurā promenādes sakārtošana bija gadiem solīts, bet nepaveikts darbs.
Viņš atgādināja, ka jūlija nogalē Latviju skāra līdz šim spēcīgākā vasaras vētra, kas pamatīgi nopostīja Jūrmalu, ievērojami skāra arī Rīgu. Rīgas mērs uzslavēja Rīgas darbu civilās aizsardzības jomā.
Tāpat Rīgas mērs sacīja, ka nākamgad Rīgā notiks XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, bet augustā Rīga svinēs 824. dzimšanas dienu — ar vasaras koncertiem Rīgas parkos. Nākamgad Rīgā arī paredzēti vairāki sporta pasākumi.
«Lai mūs stiprina iedvesma, ko guvām patriotiskajā koncertā pie Uzvaras parka Lāčplēša dienā pirms nedēļas. Lai par godu karavīriem un Latvijas sargiem iedegtās sveces atgādina, ka mēs arī katrs nesam sevī liesmu, kas ļauj mūsu Latvijai būt stiprai, drošai un varenai,» noslēdzot runu, teica Rīgas mērs.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.