KEM rosinās valstī izsludināt ārkārtējo situāciju kūdras nozarē

Ārkārtējo situāciju kūdras nozarē paredzēts izsludināt, lai novērstu «katastrofas draudus, kas saistīti ar 2025.gada lietavu un plūdu izraisītajām sekām, kā arī izvērtējot kūdras nozarei radītos zaudējumus», teikts KEM sagatavotajos dokumentos.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka pastāvīgais mitrums un biežās lietusgāzes kūdras ieguves sezonas laikā apgrūtinājušas ieguves darbu plānošanu un izpildi. Atbilstoši Latvijas Kūdras asociācijas sniegtajai informācijai, vidēji Latvijā šī gada kūdras ieguves apjomi būtiski atpaliek no normas — līdz 2025.gada augusta trešajai dekādei Latvijā iegūti 29% no vidējā ieguves apjoma jeb 0,348 miljoni tonnu. Latvijas Kūdras asociācijas sniegtā informācija liecina, ka provizoriskie zaudējumi nozarei lēšami 22,4 miljonu eiro apmērā, savukārt zaudējumi valsts un pašvaldību budžetam, ko veido nenomaksātie nodokļi un bezdarbnieku pabalsti, varētu sasniegt 9,5 miljonus eiro. Papildu tam, bez papildu uzņēmumu aizsardzības mehānismiem darbu varētu zaudēt līdz 40% no uzņēmumu darbiniekiem, kas disproporcionāli skartu tieši lauku reģionus, norāda asociācijā.

«Ievērojot, ka ieguves sezona tūdaļ beidzas, šie dati indicē ārkārtīgi būtisku negatīvu novirzi ieguves apjomiem,» norāda ministrija.

Kūdras ieguve vienmērīgi notiek visā Latvijas teritorijā — Kurzemes plānošanas reģionā atrodas 20% no licencētajām kūdras ieguves platībām, Rīgas plānošanas reģionā — 20%, Vidzemē — 21%, Zemgalē — 22%, bet Latgalē — 17%.

Kūdras ieguve ir sezonāla, tā parasti notiek no maija līdz septembrim. Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sagatavotajai informācijai, 2025.gads Latvijā izceļas ar īpaši augstu mitrumu un nokrišņiem.

Lai izvairītos no būtiskām ilgtermiņa sekām kūdras ieguves un pārstrādes nozarē, piemēram, negatīvām sekām uz nodarbinātību un Latvijas uzņēmumu reputācijas riskiem, nepieciešams nodrošināt tiesisku skaidrību par šo ārkārtējo laikapstākļu ietekmi arī uz kūdras nozari 2025.gada kūdras ieguves sezonā, norāda KEM.

Ministrija lūgs valdību izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtas situācijas kūdras ieguves un pārstrādes nozarē līdz 2025.gada 15.decembrim.

Ministrijā skaidro, ka ārkārtējas situācijas statusa noteikšana dotu iespēju šīs sezonas ārkārtējo meteoroloģisko laikapstākļu skartajiem uzņēmumiem ar valsts pārvaldes institūcijām un līgumattiecību partneriem vienoties par samērīgiem īstermiņa risinājumiem. Ārkārtējas situācijas statusa noteikšana neparedz īpaša valsts finansējuma piešķiršanu un nenosaka atkāpes vides aizsardzības prasību ievērošanai.

Jau ziņots, ka Latvijas Kūdras asociācija ir aicinājusi KEM izsludināt ārkārtējo situāciju arī Latvijas kūdras ieguves nozarē.

Skaidrojot ārkārtējās situācijas nepieciešamību, asociācijā iepriekš norādīja, ka Latvijas kūdras ieguves nozare šovasar piedzīvojusi vienu no smagākajām sezonām pēdējo desmitgažu laikā. Kūdras ieguve notiek sezonāli no maija līdz septembrim, bet nelabvēlīgie laika apstākļi, kas sākās šogad maijā, ir būtiski ietekmējuši kūdras ieguves apmērus un apdraud nozares darbību.

Nelabvēlīgie laika apstākļi īpaši smagi ietekmējuši Latgales un Austrumvidzemes reģionus, kā arī daļēji Zemgales un Kurzemes vidienes reģionus. Tomēr kūdras ieguvēji informē, ka situācija būtiski atšķiras reģionāli.

Asociācijā skaidro, ka līdz 1.augustam Vidzemē un Latgalē bija iespējams iegūt 20-30% no plānotā kūdras apmēra, Austrumvidzemē ir kūdras ieguves vietas, kurās kūdras ieguves plāns izpildīts vien 3% apmērā, bet Madonas novadā vietām darbi nav sākti un pastāv bažas, ka tos šosezon nebūs iespējams sākt. Latgalē situācija ir nevienmērīga. Preiļu un Rēzeknes apvidū iegūti 18% no plānotā kūdras ieguves apmēra, Augšdaugavas un Jēkabpils novados — 12%, bet vidēji Latgalē kūdras ieguves plāna izpilde sasniedz ap 35%.

Asociācijā akcentē, ka kūdras ieguvei nepieciešams sauss, saulains un vējains laiks — vismaz trīs līdz piecas dienas bez lietus, lai varētu sākt frēzkūdras ieguves procesu. Kūdras lauka virskārtu sākumā frēzē, rušina un tad tai jāizžūst, pirms to ir iespējams novākt. Tomēr šogad tehnoloģiskais process vairākkārt ir jāsāk no sākuma, nenonākot līdz kūdras ieguvei, jo procesa vidū sāk līt lietus un ieguve nav iespējama.

Tāpat Latvijas Kūdras asociācijā akcentē, ka vietām kūdras ieguves vietās nav iespējams nodrošināt tehnikas pārvietošanos. Ņemot vērā, ka kūdras ieguves sezona parasti ilgst no maija līdz septembrim un jau patlaban saīsinās diennakts garums, kā arī rītos rasa kūdru padara mitru, kūdras ieguvējiem sasniegt plānotos ieguves apmērus nebūs iespējams. Šobrīd kūdras ieguvēji vidēji ir spējuši savākt 29% no plānotā kūdras apmēra.