Ķekavas iedzīvotāji paši saremontē ceļu, taču dome uzliek viņiem sodu un pieprasa to demontēt

Kas no tā iznāca, savā Tik Tok kanālā stāsta Jānis Pļaviņš: “Par to, ka viens no ceļa kopīpašniekiem neparakstīja būvprojektu, Ķekavas būvvalde soda visu ciemu! Sods 300 eiro apmērā uzlikts katram mājas īpašniekam”.

Jānis Pļaviņš devās uz Ķekavas būvvaldi, lai personīgi aprunātos ar būvvaldes vadību. Māju un ceļa īpašnieku dusmas ir pilnīgi saprotamas: kā tas var būt, ka cilvēki par saviem līdzekļiem sakārto ceļu, bet “paldies” vietā saņem naudas sodu? Bet Ķekavas būvvaldes vadītājs uz jautājumu “Kā jums nav kauns?” godīgi atbildēja: “Nē, mums nav ko kaunēties. Mēs rīkojamies saskaņā ar likumu.”

Maksājiet sodu vai demontējiet ceļu

Ķekavas būvvalde iedzīvotāju rīcību uzskatīja par patvaļīgu: tā kā ceļš ir kopīpašums, projekts jāparaksta visiem. Nav kaut viena īpašnieka paraksta? Būvniecība ir nelikumīga, un visiem pārējiem tiek uzlikts 300 eiro sods. Ko darīt ar nobruģēto ceļu? Ķekavas būvvaldes vadītājs atbild: vai nu pierunāt kopīpašnieku parakstīt projektu, vai arī demontēt ceļu.

Situāciju komentē Latvijas Juristu biedrības biedrs Aigars Evardsons:

— Diemžēl šajā gadījumā savu lomu nospēlēja arī cilvēciskais faktors – iedzīvotāju personiskā konflikta dēļ tika sabojātas attiecības, un tas nenāca par labu kopējai lietai. Es neiedziļināšos detaļās, bet lietas būtība ir tāda, ka iedzīvotāji, apspriežot ceļa projektu, nespēja panākt kompromisu un izbūvēja to, nesaņemot visu īpašnieku piekrišanu. Protams, tas ir pārkāpums. Tāpēc būvvalde ir rīkojusies likumīgi, proti, būvvaldes vadītājam ir tiesības uzlikt administratīvo sodu, ko īpašnieki, ja vēlas, var apstrīdēt — vispirms Ķekavas domē, bet pēc tam, ja pašvaldība tomēr lēmumu uztur spēkā, Administratīvajā tiesā.

Ko par to saka Ķekavas dome?

Press.lv saņēma arī oficiālu atbildi no Ķekavas domes. To sagatavoja Ķekavas pašvaldības vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Dišlere.

Lai saskaņotu būvdarbus, “kopīpašuma īpašniekiem ir jāsaņem 100% visu kopīpašnieku piekrišana, ko apliecina viņu paraksti. Visiem īpašniekiem ir vienādas tiesības uz objektu, tāpēc ir jāņem vērā ne tikai viņu vēlmes, bet arī pārējo kopīpašnieku tiesības, viedoklis, iespējas un griba, jo jebkuras darbības ar kopīpašumu vai tā daļu var veikt tikai ar īpašnieku piekrišanu.

Ja kāds no viņiem sāk rīkoties patvaļīgi, šādas darbības ir prettiesiskas un nav spēkā. Turklāt pārējiem īpašniekiem ir jāatlīdzina viņiem nodarītais kaitējums. Tātad nevienam atsevišķam kopīpašniekam nav tiesību bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas īpašumu apgrūtināt, atsavināt vai pārveidot. Un katram kopīpašniekam ir tiesības protestēt pret šādu viena vai vairāku īpašnieku rīcību. Šādas tiesības viņam nevar atņemt pat ar pārējo īpašnieku balsu vairākumu.

Ja runājam par situāciju, kad kopīpašumu ir plānots pārbūvēt, ir svarīgi saprast, ka viens no īpašniekiem var ierosināt šādas darbības, bet pati būvniecība nav iespējama bez visu kopīpašnieku piekrišanas. Paraksti ir jāsaņem būvniecības ieceres saskaņošanas stadijā. Būvniecību ir iespējams uzsākt tikai pēc tam, kad visi kopīpašnieki ir vienojušies par projektu. Ja būvniecība tiek uzsākta pirms dokumentācijas saskaņošanas un visu kopīpašnieku piekrišanas saņemšanas, šāda būvniecība ir atzīstama par patvaļīgu.

Ko tagad darīt?

Interesanti, ka par būvniecības radīto seku likvidēšanu uz kopīpašumā esoša zemes gabala ir solidāri atbildīgi visi kopīpašnieki – gan tie, kuri piekrita būvniecībai, gan tie, kuri bija kategoriski pret, norāda Aigars Evardsons.

— Vai šo jautājumu nav iespējams atrisināt mierīgā ceļā?

— Parasti šādus jautājumus risina ar kompromisa ceļā. Nevar taču visu laiku kaut ko darīt kādam par spīti. Te iespējami vairāki risinājumi: saņemt neapmierinātā kopīpašnieka parakstu, vienojoties ar viņu parakstīt projektu, vai arī pašiem ceļu demontēt. Grozi kā gribi, tā ir patvaļīga būvniecība. Ja tas netiks izdarīts, pašvaldībai ir divi ceļi – vai nu turpināt sodīt īpašniekus, kamēr viņi nepanāks vienošanos, vai arī nojaukt patvaļīgo objektu pašai. Un izmaksas atkal būs jāpiedzen no kopīpašniekiem. Ķekavas būvvaldes gadījumā, cik man zināms, tā negrasās katru nedēļu sodīt ceļa īpašniekus, lai gan likums to atļauj. Viņi rīkosies saprātīgi.

— Kāpēc radās šāda situācija?

— Tā gadās, kad viena cilvēka dēļ cieš visa sabiedrība. Viens no šī ceļa kopīpašniekiem vienkārši nevēlas maksāt par to, segt daļu no izbūves izmaksām, tāpēc viņš atsakās parakstīt projektu. Un saskaņā ar likumu nav iespējams viņu piespiest parakstīt un maksāt. Gluži pretēji, bez viņa kā ceļa kopīpašnieka piekrišanas nekāda būvniecība vai kādas citas darbības ar šo ceļu nevar notikt.

No cilvēciskā viedokļa raugoties, ir netaisnīgi, ka viena cilvēka dēļ jācieš visiem pārējiem. Taču likumdevēji jau pakāpeniski strādā pie grozījumiem. Šim gadījumam, pieņemot nākamos likuma grozījumus, būtu jākalpo par piemēru likumdevējiem, pie kā var novest šāda norma, kad viens kopīpašnieks var bloķēt pārējo īpašnieku kopīgos lēmumus un iniciatīvas.

— Kamēr likumdevēji domā, kā mainīt likumu, ko darīt cilvēkiem šajā konkrētajā situācijā?

— Viņi var brīvprātīgi demontēt ceļa segumu. Ja to darīs pašvaldība, tad tas tiks darīts piespiedu kārtā. Un visas izmaksas tiks piedzītas no kopīpašniekiem vienādās daļās. Mans personīgais viedoklis ir, ka visiem kopīpašniekiem vajadzētu sanākt kopā, apsēsties pie sarunu galda un izlemt, ko lietderīgāk darīt tālāk. Nevis izjaukt ceļu un to sabojāt, bet gan rast saprātīgu risinājumu. Bet es gribu vēlreiz atgādināt, ka šajā gadījumā būvvalde, uzliekot naudas sodu, ir rīkojusies likumīgi.

…Būvvalde ir ievērojusi likuma burtu. Bet ir taču arī likuma gars, vai ne? Būtu arī pamatoti pavaicāt, kam kļuva sliktāk no tā, ka iedzīvotāji izbūvēja ceļu? Vai ir kāds? Paceliet roku!

Un, ja cietušo nav, kāpēc cilvēki būtu jāsoda?