Par Kazāku nobalsoja 67 parlamentārieši, «pret» bija 18 deputāti, bet četri atturējās. Par Kazāku nobalsoja visi klātesošie deputāti no «Jaunās vienotības» un «Progresīvajiem». Tāpat par Kazāku nobalsoja teju visi deputāti no «Apvienotā saraksta», izņemot Dzidzi Šmitu, kurš balsoja «pret».
Kazāks saņēma balsis no Nacionālās apvienības deputātiem, kā arī no lielākās daļas Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiķu. No ZZS, kuri vēl nesen nebija izlēmuši, kā balsot Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanās, «pret» Kazāku nobalsoja vien Jānis Vucāns, bet trīs ZZS Saeimas deputāti — Līga Kļaviņa, Gunārs Kūtris un Harijs Rokpelnis — balsojumā atturējās.
Tāpat «pret» Kazāku balsoja deputāti no «Stabilitātei» un «Latvija pirmajā vietā».
Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS) sacīja, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā, stabila un profesionāla Latvijas Bankas vadība ir kritiski nepieciešama.
Viņš norādīja, ka nepieciešams strādāt, lai būtu maza inflācija, lai Latvija būtu gatava finansiāliem izaicinājumiem. Smiltēns uzsvēra, ka kreditēšanai ir jābūt pieejamākai, lai finanšu pakalpojumi būtu pieejamāki reģionos.
Nepieciešams finanšu pakalpojumu remonts pēc jau veiktā remonta, viņš piebilda.
«Progresīvo» Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs atgādināja, ka «Progresīvo» balsojums ir «skaidrāks par skaidru», jo viņi par Kazāku aicināja balsot jau pirms diviem mēnešiem.
Viņš norādīja, ka Kazāks panācis, ka Latvijas Banka ir novērtēta Eiropā. Viņš arī aicināja turpmāk strādāt, lai mazinātu nevienlīdzību Latvijā un celtu labklājību.
Šuvajevs sacīja, ka «šis process» ir jānoslēdz ar diskusiju par Latvijas Bankas vadības iecelšanas procesu, piemēram, piesaistot vēl kādu institūciju.
Savukārt politiķe Linda Liepiņa (LPV) sacīja, ka «Latvija pirmajā vietā» nekad nav mainījusi nostāju Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu jautājumā. Viņa uzsvēra, ka parlamentam bija visas iespējas ievēlēt labāku pretendentu.
Liepiņa, atskatoties uz Latvijas Bankas prezidenta kandidātu izvirzīšanas procesu, uzsvēra, ka tas liedz kandidēt labākajiem pretendentiem.
«Kauns, kauns un vēlreiz kauns, tas ir tas, ar ko asociējas jūsu koalīcijas darba stils,» teica Liepiņa, kritizējot esošo valdību.
Liepiņa vērsās arī pie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), sakot, ka nav saprotamas viņu darbības Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu jautājumā.
«Atnāciet un atvainojaties cilvēkiem, kas bija iesaistīti,» ZZS deputātus kaunināja Liepiņa.
Viņa uzsvēra, ka Kazāks neesot sapratis to, ka Latvijas ekonomika ir jāglābj, un «ar «blā, blā, blā» šeit nepietiks».
Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA), aicinot atbalstīt Kazāku Latvijas Bankas prezidenta amatā, sacīja, ka svarīgs jautājums, pie kura nākotnē ir jāstrādā, ir finansēšana reģionos, jo pašlaik tā ir pārāk zema. Tāpat jāsaglabā skaidras naudas pieejamība.
«Mēs, atbalstot Kazāku, arī turpmāk būsim prasīgi,» pauda Butāns, sakot, ka viens no risināmiem jautājumiem ir nebanku kreditētāji, to uzraudzīšana.
Viņš atgādināja, ka Kazāks arī nav baidījies kritizēt valdību, norādot uz nepilnībām nodokļu politikā, kas, iespējams, nav paticis dažiem politiķiem.
Opozīcijas deputāts Kristaps Krištopans (LPV) sacīja, ka Kazāks Latvijas Bankas prezidenta amatā nav atbalstāms. Viņš cita starpā norādīja, ka nekas nav darīts, lai palielinātu konkurenci banku starpā, un pēdējos gados Latvijā strādājošās bankas guvušas lielu peļņu.
Arī Ramona Petraviča (LPV) Saeimas debatēs kritizēja Latvijas Bankas prezidenta izvirzīšanas procesu. «Tas atgādina kurpju pirkšanu,» procesu vērtēja politiķe, sakot, ka Latvijas ekonomika stagnē, investori Latvijai met līkumu, un tas notiek tāpēc, ka bankas tiek pārlieku uzraudzītas, birokratizētas.
Opozicionārs no partijas «Stabilitātei» Aleksejs Rosļikovs uzsvēra, ka pašlaik ģimenes nevar saņemt kredītus, lai iegādātos mājokli. «Tiek darīts viss, lai jaunatne pamestu šo valsti,» kritisks bija Rosļikovs.
Politiķis sacīja, ka Kazāks neesot izdarījis neko, lai uzlabotu ekonomisko situāciju, lai iedzīvotāji justos finansiāli droši.
Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV) tviterī apsveica Kazāku ar viņa atkārtotu ievēlēšanu centrālās bankas prezidenta amatā un atgādināja, ka viņa vadītajai iestādei ir būtiska loma valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanā, ekonomikas attīstības veicināšanā un uzticības stiprināšanā gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. «Lai izdodas ar profesionālu un skaidru redzējumu turpināt vadīt Latvijas finanšu politiku, stiprinot mūsu ekonomisko drošību un ilgtspējīgu izaugsmi!» novēlēja Siliņa.
Šis bija otrais mēģinājums ievēlēt Latvijas Bankas prezidentu. Pirmajā «piegājienā» pērn decembrī Latvijas Bankas prezidenta amatam tika izvirzītas trīs kandidatūras — Kazāks, «Attīstības finanšu institūcijas Altum» («Altum») valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un opozīcijas partijas «Stabilitātei» pārstāvis Pāvels Kuzmins.
Kazāku apstiprināšanai pirmajā reizē uz otro pilnvaru termiņu Latvijas Bankas prezidenta amatā virzīja «Jaunā vienotība» (JV) un «Progresīvie». Toreiz viņam šķēršļus lika koalīcijā ietilpstošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), izvirzot savu kandidātu — Bērziņu. Opozīcijas partijas par Kazāku balsot toreiz nebija gatavas, un beigās visi koalīcijas partneri savus kandidātus atsauca, paziņojot, ka tomēr centīsies vienoties par kopīgu, bet citu kandidātu.
Otrajā mēģinājumā valdošā koalīcija sākotnēji bija nolēmusi vienoties par vienu kopīgu kandidātu un paziņoja, ka kandidāte varētu būt Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Tikmēr opozīcijā esošais «Apvienotais saraksts» un Nacionālā apvienība uz prezidenta amatu izvirzīja Kazāku.
Tomēr jau pēc dažām dienām valdošajā koalīcijā ietilpstošā ZZS atteicās atbalstīt Purgaili un, to uzzinādama, viņa savu kandidatūru atsauca, bet uzreiz pēc tam JV un «Progresīvie» paziņoja, ka atbalstīs opozīcijas kandidātu Kazāku.
Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē — diplomu ekonomikā, bet Londonas Universitātē — maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu ekonomikā.
Kazāks strādājis kā vadošais ekonomists Finanšu ministrijas Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā, bijis pētniecības asistents «International Research and Exchanges Board» (IREX) Rīgas birojā.
Tāpat Kazāks bijis pētnieka asistents Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas Sociālo zinātņu departamentā («Social Sciences Department, School of Slavonic and East European Studies, University College London»).
No 2005.gada Kazāks bija «Swedbank» galvenais ekonomists Latvijā un galvenais makroekonomikas analītiķis Baltijā, bet no 2010.gada līdz 2018.gada augustam — «Swedbank» grupas galvenā ekonomista vietnieks, «Swedbank Latvija» galvenais ekonomists un «Swedbank» grupas Baltijas valstu Makroekonomikas pētījumu daļas vadītājs.
Kazāks kopš 2018.gada augusta bija Latvijas Bankas padomes loceklis, bet 2019.gada decembrī ar 76 deputātu balsīm Saeima viņu ievēlēja par Latvijas Bankas prezidentu
Kazāks ir «Ekonomistu apvienības 2010» biedrs un «National Association for Business Economics» (ASV) biedrs.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.