Viņš norādīja, ka ekonomikas vājā izaugsme pašlaik ir saistīta ar diviem faktoriem. Pirmkārt, ekonomika ir vāja arī Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs un Eiropā kopumā. Kamēr tur neparādīsies izaugsme, mūsu eksporta sektors būs vājš un vilks uz leju Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi. Otrkārt, ir redzams, ka mājsaimniecību ienākumi aug un pirktspēja atgūstas, bet nedrošība vēl ir diezgan liela, un mājsaimniecības izvēlas uzkrāt, nevis tērēt.
«Ekonomika ir vāja un vājāka, nekā gaidīts, turklāt ne tikai Latvijā, bet Eiropā kopumā. Tēlaini runājot, pēc laba gada sākuma, pavasaris ir ievilcies, un vasara ekonomikā vēl nav iestājusies,» sacīja centrālās bankas vadītājs.
Tomēr viņš uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka ir jāsēž un jāgaida, kad mājsaimniecības beidzot sāks tērēt vai uzlabosies situācija eksporta tirgos.
«Ir virkne lietu, kas Latvijai ir darāmas, lai ekonomisko izaugsmi «pastumtu» uz priekšu. Pieminēšu kaut vai dažas. Eiropas Savienības struktūrfondu savlaicīga un gudra izmantošana, lai stiprinātu ekonomikas izaugsmi, lai ekonomiku padarītu ražīgāku. Nākamais ir administratīvais slogs. Gadījumos, kur tas ir pārmērīgs, tas ir jāmazina bez vilcināšanās. Te var pieminēt būvniecības regulējumu, siltināšanas regulējumu. Tās visas ir lietas, par kurām diskutē jau sen,» norādīja Kazāks.
Viņš uzsvēra, ka attiecībā uz Eiropas Savienības fondu izmantošanu arī būtu jāmaina domāšana, nosakot mērķus. Piemēram, kā galveno mērķi nevajag uzstādīt jaunu darbavietu izveidi, jo Latvijā darbinieku ir maz, un tas nav neierobežots resurss. Tā vietā labāk fokusu mainīt uz efektīvāku procesu izveidi, uz jaunu produktu un uz augstākas ražības darbavietu veidošanu.
Savukārt administratīvā sloga mazināšana ekonomiskos procesus var padarīt ātrākus un lētākus, uzņēmējiem dodot lielāku un paliekošāku labumu nekā kāda nodokļa pārskatīšana.
Tāpat izaugsmei ļoti svarīgs ir arī strādājošo skaits un pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strādājošo skaits ir mazinājies, kamēr Lietuvā un Igaunijā ir kāpums. Tostarp igauņi un lietuvieši ir bijuši prasmīgāki vietējā darbaspēka izmantošanā, jo iesaiste darba tirgū ir augstāka nekā Latvijā. Lietuvā strādājošo skaits ir būtiski audzis arī Ukrainas un Baltkrievijas bēgļu dēļ.
«Tas nozīmē, ka mēs ne tikai neesam tik daudz piesaistījuši darbaspēku kā lietuvieši un igauņi, bet arī esošo darbaspēka resursu neizmantojam tik efektīvi. Tāpat Latvijā mēs redzam tendenci, ka, neskatoties uz nodarbināto skaita nelielu sarukumu, tā īpatsvars sabiedriskajā sektorā pieaug un privātajā sektorā kļūst mazāks. Tāda tendence, protams, nav ilgtspējīga. Līdz ar to ir jācenšas atgriezt cilvēkus privātajā sektorā un izmantot šo resursu krietni efektīvāk. Tas arī ir ļoti būtisks elements ekonomikas straujākai izaugsmei,» uzsvēra Kazāks.
Viņš arī norādīja, ka Latvijas problēma nav ideju trūkums, Latvijas problēma ir lēmumu novilcināšana vai nepieņemšana.
«Mums ir jābūt drosmīgiem. Manuprāt, tas ir tas, ko pēdējo desmit gadu laikā ir parādījuši lietuvieši — viņi saņēmās, izvirzīja augstus mērķus, strādāja kopā, reizēm riskēja un tagad ir Baltijas reģiona veiksmes stāsts. Es neredzu iemeslu, kādēļ pēc desmit gadiem Latvija nevarētu būt Baltijas reģiona veiksmes stāsts. Mums tam ir visi priekšnoteikumi,» sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.