Kazahstāna svin Republikas dienu un rezumē 34 neatkarības gados paveikto

Šis datums simbolizē brīdi, kad Kazahstāna sāka īstenot valstiskās neatkarības ceļu. Šajā dienā 1990. gadā Kazahstānas PSR Augstākā padome pieņēma deklarāciju par valsts suverenitāti, un tas bija pirmais solis ceļā uz pilnīgu neatkarību, kura tika pasludināta 1991. gada 16. decembrī.

Dokuments pasludināja, ka Kazahstāna ir neatkarīga pieņemt iekšējos valstiskos lēmumus, un nodrošināja tās tiesības kontrolēt savus dabas resursus, teritoriju un iekšlietas. Deklarācijā arī tika iezīmēta Republikas iecere veidot tiešus sakarus ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām, un tas bija nozīmīgs solis ceļā uz turpmāku neatkarīgu ārpolitiku.

Svētku kalendārā Republikas diena atgriezās 2022. gadā. Tad tā atkal nonāca valsts galveno svētku statusā. Tas bija nepieciešams, lai atjaunotu vēsturisko taisnīgumu un atmiņu, apliecinot Kazahstānas tieksmi nodrošināt suverenitāti, neatkarību un progresīvu nākotni.

Valsts ekonomikas stabilitāte globālās ekonomiskās nenoteiktības apstākļos

Kazahstānas iedzīvotāji var lepoties ar paveikto. Kopš 1993. gada valsts tiešās ārvalstu investīcijās vien ir piesaistījusi 441 miljardu ASV dolāru. Tas ir kalpojis par spēcīgu stimulu, lai veidotos industriālie klasteri augsto tehnoloģiju jomā, lai attīstītos jaunas tautsaimniecības nozares, lai paplašinātos tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības ģeogrāfija un daudz kas cits.

Nemitīgi strādājot pie investīciju klimata uzlabošanas, Kazahstāna ir spērusi vēl nebijušu soli – tā ir izveidojusi Starptautisko finanšu centru «Astana» (AIFC), kas darbojas, pamatojoties uz anglosakšu vispārējām tiesībām. Tādēļ bija nepieciešams pieņemt Konstitucionālo likumu, kā arī piesaistīt autoritatīvus Lielbritānijas tiesnešus, lai viņi Astanā īstenotu taisnīgu tiesu. Par uzticību AIFC liecina tas, ka centra darbā ir iesaistījušās vairāk nekā 3000 starptautisku kompāniju no 82 valstīm ar investīciju apjomu pāri par 12 miljardiem ASV dolāru.

Tagad Kazahstāna atrodas jaunā ekonomiskās attīstības posmā. Notiek darbs pie vienkāršākas un caurskatāmākas nodokļu sistēmas izveides, kur lielākā daļa procesu tiks digitalizēti. Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta ietvaros jau ir atcelti vairāk nekā 10 000 aktualitāti zaudējušu uzņēmējdarbības ierobežojumu. Vienlaikus tiek īstenots mērķis līdz 2029.gadam palielināt vidējo uzņēmumu īpatsvaru ekonomikā līdz 15%, salīdzinot ar pašreizējiem 7%.

Strauji turpinās valsts industrializācijas attīstība. Tiek būvēti un modernizēti jauni objekti, lai pārstrādātu izejvielas un radītu gatavo produkciju ar augstu pievienoto vērtību. Tā Kazahstāna kopā ar Franciju un Ķīnu 2021. gadā uzsāka atomreaktoru siltuma ieguves konstrukciju ražošanu. Kazahstāna ir iekļuvusi to valstu ierobežotajā lokā, kas piegādā kodoldegvielu atomelektrostacijām, un līdz 2030. gadam Republika plāno ieņemt trešo daļu šī tirgus. Vienlaikus, apzinoties nozīmīgo lomu, kāda ir kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgā nolūkā, 2024. gada 6. oktobrī notikušajā referendumā Kazahstānas iedzīvotāji iestājās par pašiem savas atomelektrostacijas būvniecību. Līdz ar to tiks izveidots pilns cikls – no urāna ieguves, kas veido aptuveni 40% no pasaules apjoma, līdz kodolenerģijas ražošanai.

Uzmanības centrā ir 17 lieli projekti, kuros tiek izmantotas progresīvas tehnoloģijas, vietējās izejvielas un komponenti. Prioritāte joprojām ir naftas ķīmijas rūpniecības attīstība, tiek īstenoti lieli projekti polipropilēna un polietilēna ražošanā. Gāzes infrastruktūras jomā var atzīmēt iedzīvotāju un ekonomikas nodrošināšanu ar gāzi, paātrinātu gāzes pārstrādes rūpnīcu būvniecību Žanaozenā, Kašaganā un Karačaganakā, kā arī to, ka ir pabeigta vairāk nekā 800 km garā gāzes vada «Vidusāzija–Centrs» modernizācija. Jauna «lappuse» Kazahstānas ekonomikā ir būtiska retzemju metālu ieguves un pārstrādes paplašināšana. Patlaban Republika ražo 18 no tiem 34 izejvielu veidiem, ko ES ir noteikusi par «kritiski nozīmīgiem materiāliem».

Ambiciozi mērķi ir arī lauksaimniecībā. Sācies pārejas process no lauksaimniecības tiešās subsidēšanas uz pieejamu kredītu izsniegšanu, lai nodrošinātu efektīvu visu piešķirto līdzekļu izlietojumu.

Ņemot vērā Kazahstānas izdevīgo ģeogrāfisko novietojumu, stratēģiska prioritāte ir transporta un loģistikas sektora attīstībai. Aktuāla problēma ir autoceļu stāvoklis, tādējādi izremontēto un izbūvēto ceļu kopējais garums šogad sasniedzis nebijušu skaitli – 12 000 km.

Kopā ar citām valstīm tiek īstenoti lieli loģistikas projekti. Tā 18. septembrī valsts prezidents Kasims Džomarts Tokajevs parakstīja likumu, kas ratificē Kazahstānas un Kirgizstānas līgumu par industriālā tirdzniecības un loģistikas kompleksa izveidi pie kontrolpunktiem «Karasu» un «Ak Tilek». Kopējā kompleksa platība būs 760 hektāri. Objekts darbosies pēc «viena loga» principa, tas izsniegs atļaujas, licences un veiks sertifikāciju, kā arī piedāvās konsultācijas.

Kazahstāna aktivizē digitalizācijas centienus, īpašu uzmanību pievēršot mākslīgā intelekta integrēšanai savā e-pārvaldes platformā. Nākamgad Astanā tiks atklāts Nacionālais Mākslīgā intelekta centrs. Līdz 2025. gadam tiks pabeigta Kazahstānas digitālajai infrastruktūrai ļoti nozīmīgā optisko šķiedru sakaru līnija pāri Kaspijas jūrai. Tiek paplašināta atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana. To veicina arī tas, ka valstij ir arvien vairāk jauna, kvalificēta darbaspēka– būdams augsti izglītots un lietpratīgs digitālajās tehnoloģijās, tas ir galvenais faktors, kas sekmē valsts ekonomisko un sociālo progresu.

Ieguldījums starptautiskās drošības un stabilitātes nodrošināšanā

Kopš neatkarības iegūšanas 1991. gadā Kazahstāna ir stingri piekopusi mierīgu un līdzsvarotu ārpolitiku. Valsts īsteno daudzpusēju sadarbību saskaņā ar ANO Statūtiem un aktīvi piedalās starptautiskās drošības un stabilitātes nodrošināšanā.

Būdama pārliecināta kodolieroču neizplatīšanas atbalstītāja, valsts savu statusu nostiprina ar konkrētiem soļiem – 90. gadu sākumā Kazahstāna brīvprātīgi atteicās no 4. pasaulē lielākā kodolarsenāla un slēdza Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligonu. Kopā ar kaimiņvalstīm 2006. gadā tā parakstīja Līgumu par no kodolieročiem brīvu zonu Centrālāzijā. Bija iniciatore, lai ANO Ģenerālā asambleja 2015.gadā pieņemtu Vispārējo deklarāciju par pasauli bez kodolieročiem. Oskemenā (Ust-Kamenogorskā) ir izvietojusi Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) mazbagātinātā urāna glabātavu.

Noteikusi stabilitāti un drošību par vienu no galvenajām prioritātēm, 2013. gadā Kazahstāna nodrošināja neitrālu platformu divām sarunu kārtām starp Irānu un 5+1 grupu (piecas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis un Vācija), lai atrisinātu Irānas kodolprogrammas problēmu. Šiem saietiem bija liela nozīme dialoga veicināšanā, kas galu galā sekmēja 2015. gada kopīgā visaptverošā rīcības plāna pieņemšanu. Kopš 2017. gada Astanā ir notikušas vairākas Sīrijas miera saruna sērijas. Savukārt 2024. gada maijā Kazahstāna nodrošināja platformu miera sarunām starp Armēniju un Azerbaidžānu ar mērķi tuvināt abas puses miera līguma noslēgšanai.

Kazahstāna veido savstarpēji cieņpilnas un izdevīgas attiecības ar visām pasaules valstīm. Astana stingri ievēro stratēģisko kursu stiprināt daudzpusēju sadarbību ar Centrālāzijas valstīm un plāno turpināt sniegt ieguldījumu tālākā reģionālās sadarbības attīstībā, lai saglabātu stabilitāti reģionā, un ievēro principu: «Veiksmīga Centrālāzija – veiksmīga Kazahstāna».

Kazahstāna ir viena no Šanhajas sadarbības organizācijas dibinātājvalstīm, un šīs organizācijas darbība ir vērsta uz politisko, ekonomisko sadarbību un drošību Eirāzijā. 2024. gadā Kazahstāna vienlaikus prezidēja ŠSO, CICA, Tjurku valstu organizācijā, Centrālāzijas valstu konsultatīvajās sanāksmēs, Kolektīvās drošības līguma organizācijā, Islāma Pārtikas drošības organizācijā (IOFS) un Starptautiskajā Arāla jūras glābšanas fondā, kā arī izvirzīja iniciatīvas, lai apkarotu terorismu, nodrošinātu reģionālo stabilitāti un ekonomisko sadarbību.

Kopš 2003. gada Kazahstāna ik pēc trim gadiem sasauc kongresus, kuri pulcē reliģiskos līderus no visas pasaules, lai veicinātu dialogu, sapratni un mieru starp dažādām ticībām. Nākamais VIII kongress notiks 2025. gadā.

Turklāt Kazahstāna dod ieguldījumu globālajos humānās palīdzības centienos, izmantojot Kazahstānas Starptautiskās attīstības aģentūru (KazAID), kas sniedz atbalstu jaunattīstības valstīm. Tā nodarbojas ar pārtikas palīdzību, piešķir mācību stipendijas un piedalās infrastruktūras attīstībā.

Kazahstānas galvenā bagātība ir tās cilvēki

Neatkarīgi no tā, cik lieli ir Kazahstānas dabas resursi, tās galvenā vērtība ir cilvēki. Tie ir pamats veiksmīgai valsts attīstībai. Progresīva, augsti izglītota un motivēta jaunā paaudze ir galvenais valsts ekonomiskā un sociālā progresa faktors.

Ar 36. vietu pasaulē ANO izglītības indeksā un 10. vietu globālajā lasītprasmes jomā (100%) Kazahstāna audzina rītdienas digitālās pasaules zvaigznes. Īstenojot globālu partnerību ar tādiem uzņēmumiem kā Microsoft, Amazon un MasterCard, paveras jauni horizonti. Vienkārši sakot, Kazahstāna ir pasaules līmeņa inovāciju centrs, kas nosaka augstākās izglītības latiņu.

Kazahstānas potenciālu stiprina tās studentu dažādība. Mūsu universitāte, kas atrodas divu miljardu cilvēku liela tirgus centrā, piesaista milzīgu skaitu starptautisko studentu no Centrālāzijas, Ķīnas, Indijas un citām valstīm.

Rezultātā Kazahstānā ir atvērtas 15 ārvalstu augstskolas, un nākamo piecu gadu laikā plānots atvērt vēl septiņas universitātes. To vidū ir vadošās universitātes no ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Dienvidkorejas, Indijas un Ķīnas. Ar tādu neticamu daudzumu talantu Kazahstāna ir gatava kļūt par pasaules izcilības centru izglītības jomā.

Ceļā uz tautas saliedēšanu un stabilas valsts veidošanu

Republikas diena Kazahstānā tiek svinēta kā valsts svētki. Šī diena ir nogājusi garu ceļu no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām, kļūstot ne tikai par neatkarības simbolu, bet arī par kultūras izpausmes un sociālās vienotības platformu. Katru gadu attieksme pret šo dienu turpina mainīties, atspoguļojot Kazahstānas sabiedrības dinamismu un daudzveidību.

Kazahstānas iedzīvotāji ir apņēmušies nepārtraukti pilnveidoties gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Pateicoties kopējam redzējumam ar Republikas vadību un veiktajām reformām, par kurām tika stāstīts, Kazahstāna virzās uz nācijas apvienošanos un stabilas, pārtikušas un godīgas valsts veidošanu.

Informācija no preses relīzēm