Kas slēpjas aiz “eko” produktiem

Par veselīgu dzīvesveidu

Kad deviņdesmitajos gados ražotāji sāka pievienot produktiem nezināmas izcelsmes sastāvdaļas, Latvijas patērētāji sāka piesardzīgāk izturētiem parastajām desām, sviestu vai maizi. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, pateicoties plašsaziņas līdzekļiem, mūsdienu pārtikas tehnoloģiju noslēpumi pamazām sāk nākt gaismā, mainot arī patērētāju paradumus un vēlmes.

Viena no tendencēm bija pieprasījums pēc videi draudzīgām precēm. Šī tendence ir vērojama visā pasaulē, arī Eiropā, kur jau vairāk nekā 120 tūkstoši saimniecību nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību un lopkopību.

ECO, BIO un ORGANIC ir dažādi termini, kas būtībā apzīmē vienu un to pašu: produktus, kas audzēti, novākti, pārstrādāti un iepakoti atbilstoši Eiropā pieņemtajiem vides standartiem.

Dažādās valstīs lieto dažādus nosaukumus. Piemēram, angliski runājošās valstīs tiek lietots vārds organic, vācieši un skandināvi dod priekšroku bio, bet franču valodā šādus produktus pieņemts apzīmēt ar eco.

Līdztekus pārtikas produktiem šajā kategorijā ir kosmētika, mazgāšanas līdzekļi mājai, sieviešu higiēnas līdzekļi, bērnu autiņbiksītes, pārtika, rotaļlietas, rotaļlietas, piknika un vannas piederumi un pat apģērbi un galantērijas preces. Ekoloģisko preču cena var būt gandrīz uz pusi augstāka nekā parastajām precēm. Lūk, kāpēc.

Nosaukums ir jānopelna

Eiropas Savienībā ir spēkā īpaša regula (EK 834/2007), kas nosaka ekoloģisko standartu. Lauksaimniekiem, kuri vēlas ražot bioloģiskus produktus pārdošanai, un ražotājiem, kuri vēlas ražot bioloģiskas preces, ir jāievēro stingri noteikumi, lai iegūtu ekosertifikātu..

Stingra komisija katru gadu veic augsnes stāvokļa, pesticīdu un minerālmēslu lietošanas, ganību un lopkopības apstākļu, sējmateriālu kvalitātes un normu ievērošanas, visu izmantoto izejvielu, ražošanas un iepakošanas materiālu kontroles un uzskaites pārbaudes. Tiek analizēti jau izaudzētie augi, kā arī pārbaudīts putnu un dzīvnieku fiziskais stāvoklis.

Eksperti personīgi apmeklē visas saimniecības. Gatavo produktu atbilstība tiek vērtēta pēc   250-400 punktiem – sākot no pesticīdu un smago metālu neesamības pārbaudes līdz produkta izskata un garšas novērtēšanai.

Saskaņā ar Eiropas noteikumiem bioloģiskajiem graudiem jābūt audzētiem bez ķimikālijām laukā, kas vismaz 10 gadus nav apstrādāts ar pesticīdiem un nitrātiem. Bioloģisko liellopu gaļu iegūst no govīm, kas ganās ganībās, ēd sienu un skābbarību, kā arī bioloģiskos graudus; bioloģiskās olas iegūst no vistām, kas arī tiek audzētas brīvās ganībās un barotas ar bioloģiskajiem graudiem.

Lai palielinātu ražas, nodrošinātu kultūraugus ar nepieciešamiem minerāliem, kontrolētu kaitēkļus un nezāles, zemnieki aktīvāk izmanto augsekas un organisko mēslojumu, piemēram, kūtsmēslus.

Bioloģiskajā ražošanā neizmanto ĢMO, mākslīgās krāsvielas, stabilizatorus, biezinātājus, E-vielas, piena taukus neaizstāj ar augu taukiem. Ja neorganisko komponentu saturs produktā pārsniedz 5 %, tas nevar tikt uzskatīts par organisku.

Tas pats attiecas uz kosmētiku, sadzīves mazgāšanas līdzekļiem un citām precēm. Krēmi un šampūni nedrīkst saturēt naftas produktus, minerāleļļas un citas potenciāli bīstamas sastāvdaļas; sadzīves mazgāšanas līdzekļi nedrīkst saturēt hloru un fosfātus u. c. Šo produktu ražošana tiek stingri kontrolēta, visam procesam jābūt sertificētam.

Uzņēmumi, kas atbilst šīm prasībām, iegūst tiesības marķēt savus produktus ar ES bioloģiskās produkcijas logotipu —  baltu zvaigznīšu veidotu stilizētu lapiņu uz zaļa fona. Redzot šo marķējumu, jūs varat būt droši, ka ES  ražotais produkts, ko pērkat, ir patiešām bioloģisks.

Latvijas ekomarķējums

Ievērojama daļa Latvijā pārdoto ekoloģisko produktu tiek importēti – gandrīz visa kosmētika, bērnu pārtika, graudaugi, rieksti utt. Tos var atpazīt pēc jau minētās lapiņas.

Latvijā ražotie produkti tiek marķēti mums jau labi zināmo zīmi “Latvijas Ekoprodukts”, uz tās ir attēlota āboliņa lapiņa ar pakava ietvērumu. Šī zīme pieder Latvijas Bioloģisko lauksaimnieku asociācijai (LBLA), kas apvieno aptuveni 1300 saimniecības. Šī zīme nozīmē, ka produkts ir ražots no bioloģiski tīrām izejvielām saskaņā ar asociācijas izstrādātajiem noteikumiem, pamatojoties uz ES regulu.

Saimniecības pārbauda divas neatkarīgas organizācijas: valsts SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs», kas atrodas Priekuļos, atbildības jomas sertificēšanā ir: augkopība, lopkopība, biškopība un akvakultūras dzīvnieki, briežu dzimtas dzīvnieki, mežacūkas un truši, strausi, fazāni, gaļas baloži un paipalas, bioloģisko lauksaimniecības produktu pārstrāde. Savukārt biedrības «Vides kvalitāte», kas atrodas Salaspilī, sertificēšanas jomas ir: augkopība, lopkopība, biškopība un akvakultūras dzīvnieki, briežu dzimtas dzīvnieki, mežacūkas un truši, bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrāde. Tādējādi visi Latvijā ražotie bioloģiskie produkti ir marķēti ar LV-EQ vai LV-STC.

Bioloģiskās saimniecības tiek inspektētas vairākas reizes gadā. Produktu un lopbarības paraugi tiek pārbaudīti laboratorijā. Īpaši bieži inspektori apmeklē saimniecības ziemā, kad saimniecības iepērk lopbarību no kaimiņiem.

Tiesību akti neaizliedz

Tikmēr neviens juridiski neaizliedz pārtikas ražotājiem savu produkciju, kas ražota pēc konvencionālās tehnoloģijas, dēvēt par “ekoloģisku” (vai “bioloģisku”). Taču, palasot etiķeti, atradīsiet tajā ģenētiski modificētu cieti. Arī sviests ir ražots no piena, kas iegādāts konvencionālā saimniecībā, kur govis baro ar konvencionālo barību un izmanto antibiotikas. Ievērot stingrās ekoloģiskās prasības ir ļoti dārgi, un kārdinājums nopelnīt naudu uz “ekomodes” viļņa ir ļoti liels.

Izvējoties eko produktus, vispirms ir jāmeklē ekomarķējums — Eiropas vai vietējais. Pēc tam uzmanīgi izpēties produkta sastāvu – ja tajā ir norādītas E-vielas, tam vajadzētu darīt piesardzīgu. Un visbeidzot, bioloģiskos produktus parasti ražo mazi vai vidēji uzņēmumi, kā arī zemnieku saimniecības.

Tomēr daži eksperti uzskata, ka bioloģisko produktu mode ir parasts reklāmas triks. Piemēram, audzējot tos pašus gurķus – neatkarīgi no tā, vai tie tiek mēsloti ar minerālmēsliem vai kūtsmēsliem -, tiek izmantoti nitrāti, un pieļaujamās devas pārsniegšana var būt bīstama veselībai.

Tas attiecas arī uz ekoloģiskajiem pesticīdiem, kurus ir atļauts lietot un kuri ir ražoti no dabīgām vielām. Arī šādu produktu lietderība ir pārspīlēta. To uzturvērtība nav atkarīga no tā, vai tie ir konvencionāli vai bioloģiski audzēti – galvenais ir to svaigums un uzglabāšanas apstākļi. Un, ja visbioloģiskākie spināti veikalā stāv veselu nedēļu, tie zaudē 50 % no savām uzturvielām.

Aleksandrs FEDOTOVS