Kariņš: Valdībai atceļot ierobežojumus, ir loģiski pakāpeniski samazināt sniegto atbalstu

Runājot par to, vai valstij būtu jāturpina sniegt atbalstu tām nozarēm, kuras var pilnvērtīgi strādāt tikai tad, ja ir vakcinēti darbinieki vai klienti, Kariņš aicināja paturēt prātā, ka sniegtais atbalsts ir nodokļu maksātāju aizņemtā nauda, kas nav nopelnīta un kas nākotnē būs jāatdod.

Premjers norādīja, ka ir rūpīgi jāizvērtē katrs aizņemtais cents. Viņš skaidroja, ka pandēmijas karstākajā brīdī, kad daudzas nozares bija pilnībā slēgtas, atbalsts bija jāsniedz un ar tā palīdzību bezdarbs valstī tika noturēts zemā līmenī. Kariņš atzīmēja, ka Latvijas Bankas analītiķi atzinuši, ka to izdevies panākt ar ļoti plašiem dīkstāves un apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ko valdība ir sniegusi, aizņemoties naudu nodokļu maksātāju vārdā.

«Patlaban, kad saslimstība ar Covid-19 samazinās un vakcinācija ir plaši pieejama jebkuram valsts iedzīvotājam no 12 gadu vecuma, rodas jautājums, cik tas ir ētiski un pareizi, ka nodokļu maksātāji subsidē kādu, kas negrib atsākt darbu. Manuprāt, tas ir grūti saprotams, un neiespējami attaisnot nodokļu maksātājiem, kāpēc vajadzētu aizņemties naudu un subsidēt kādu, kurš uzskata, ka nav tie vēlamākie apstākļi darbu atsākt, kaut gan atsākt darbu drīkst un darbība ir plaši atsākusies,» pauda Kariņš.

Viņš pavēstīja, ka Covid-19 pabalstu maksāšana pakāpeniski tiks izbeigta, tomēr, Kariņa ieskatā, ir daudzi uzņēmumi, kuri savā ziņā ir kļuvuši atkarīgi vai pieradušie pie valsts atbalsta. Premjers uzsvēra, ka tas nav ilgtspējīgs modelis, jo valsts nevar ilgstoši subsidēt savu tautsaimniecību, ja nav ārēju un tiešu iemeslu.

Ministru prezidents pieļāva, ka būs atsevišķi gadījumi, kur atbalsta sniegšana būs attaisnota un turpināma. Viņš norādīja, ka tuvāko divu mēnešu laikā pabalsti pakāpeniski beigsies. Kariņš retoriski jautāja, kā var no nodokļu maksātājiem prasīt naudu, lai maksātu kādam uzņēmējam, kurš drīkst strādāt, bet nav to gatavs darīt paša apsvērumu dēļ.