Kariņš pagaidām atturas vērtēt kārtībsargu darbu, ierobežojot 9.maija svinētāju pulcēšanos

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pirmdien pēc valdību veidojošo partiju tikšanās žurnālistiem sacīja, ka Covid-19 vēl nav uzvarēta un otrdien stājas spēkā nedaudz atviegloti ierobežojumi.

«Nekas nav mainījies — mums jāturpina ievērot divu metru distance, jāturpina mazgāt rokas pēc iespējas bieži. Rīt arī jāsāk nēsāt mutes un deguna aizsegs sabiedriskajā transportā,» teica premjers.

Kariņš pastāstīja, ka pirmdien uzklausīts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) mutisks skaidrojums par situāciju 9.maijā. «Atturēšos vērtēt, kamēr nebūs rakstisks skaidrojums ar papildu informāciju,» teica politiķis.

Kariņš gan uzsvēra, ka galvenais satraukums ir par to, ka cilvēki, kuri pulcējas, neievērojot pulcēšanās ierobežojumus, var apdraudēt citu sabiedrības locekļu drošību.

Tieslietu ministrs, Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns sacīja, ka minētais jautājums šonedēļ tiks skatīts Saeimas Iekšlietu komisijā. 

Politiķis uzsvēra, ka jāvērtē būtu ne tikai situācija Rīgā, bet arī citviet, piemēram, Daugavpilī, kur «arī varētu uzdot jautājumus par policijas profesionalitāti».

«Jautājumi ir par taisnības sajūtu cilvēkos — 4.maijā mēs nepulcējāmies un disciplinēt nevarējām svinēt Latvijas svētkus, tad 9.maijs ir kaut kāda izņēmuma diena? Tas nav taisnīgi,» secinājis politiķis, piebilstot, ka «valstij lojāli cilvēki nebūtu jāpadara par atkal cietušajiem katrā 9.maijā».

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka ilgākā debates šodien koalīcijas sanāksmē bija tieši par 9.maija notikumiem.

«Ģirģena viedoklis bija, ka iekšlietu sistēma bija izdarījusi visu iespējamo, rīkojoties ļoti konsekventi un adekvāti. Gribu teikt, ka Nacionālā apvienība kategoriski nevar piekrist šādam skaidrojumam. Tas, ko liela daļa Latvijas sabiedrības redzēja, bija apkaunojoši. Valsts pārstāvji, kārtības sargātāji, noskatās, kā tiek pārkāptas normas, ko nedēļu pēc nedēļas aicinām ievērot. Redzam, ka ir noticis izņēmums. Mūsu skatījumā ļoti smagi klausīties, ka šis notikušais tiek attaisnots,» teica Dzintars.

Jau ziņots, ka Valsts policija un Rīgas pilsētas pašvaldības policija 9.maijā Uzvaras parka apkaimē kopumā fiksējusi 44 pārkāpumus, no kuriem 24 saistīti ar pulcēšanās un fiziskās distances neievērošanu.

Sociālo tīklu platformu lietotāji, vērojot notiekošo Uzvaras parkā, pārmet Valsts policijai bezdarbību un bezzobainību, nodrošinot parka apkaimē pulcēšanās ierobežojumu ievērošanu. Vairāki iedzīvotāji bija publicējuši no attāluma uzņemtus parka foto, kuros izskatās, ka pie Uzvaras pieminekļa pulcējas simtiem cilvēku. Iedzīvotāji pauduši neizpratni un sašutumu, kādēļ policija nekādi nereaģē, sanākušos neizklīdina un neizraksta pārkāpuma protokolus, jo citās situācijās, piemēram, kad parkā sporto četri jaunieši, kārtībsargi uzreiz esot klāt un aizrādot.

Ministru prezidents iekšlietu ministram pieprasījis skaidrojumu par Valsts policijas darbu 9.maijā, ierobežojot pulcēšanos Uzvaras parkā.

Tikmēr Valsts policija pārmetumus jau noraidījusi.

Arī Ģirģens noraida pārmetumus policijai par kārtības organizāciju 9.maijā Uzvaras parkā, taču uzsver, ka rūpīgi tiks vērtēta likumsargu darba kvalitāte. Ministrs paziņojumā presei norāda, ka valdības izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu, ievērojot distancēšanās prasības. 

«Rīkojums nešķiro cilvēkus pēc tautības, nedala cilvēkus tādos, kuriem ir tiesības nolikt ziedus, un kuriem nav, kā arī respektē katra cilvēka personisko motivāciju ziedu nolikšanai, it sevišķi gadījumos, kad personas piemin bojāgājušos radiniekus. Protams, pastāv izņēmumi attiecībā uz personām, kas atklāti cildina nacistiskās Vācijas un PSRS noziegumus pret cilvēci vai pārkāpj valstī noteikto sabiedrisko mieru un kārtību,» norāda Ģirģens.

Šogad cilvēku skaits pie Uzvaras pieminekļa samazinājās vairākas reizes un to apmeklēja aptuveni 20 000 līdz 25 000 cilvēki. Uz vietas pārsvarā neviens ilgstoši neuzturējās, un notika nemitīga cilvēku plūsmas maiņa. Atšķirībā no citiem gadiem, nebija novērojama un netika pieļauta masveida agresija, alkoholisko dzērienu lietošana un rupji sabiedriskā miera un kārtības traucējumi, norāda ministrs.