Politiķis pauda, ka šis piemineklis pēc būtības ir Latvijas valsts okupāciju slavinošs, tāpēc tam nav vietas neatkarīgā valstī.
«Tas brīdis, šķiet, ir nobriedis, kad plašā sabiedrībā viennozīmīgi uzskata, ka tam piemineklim vietas nav. Tātad ir tikai jāatrod veids, kad un kā,» sacīja premjers.
Kariņš informēja, ka pašlaik Saeimas deputāti Ārlietu komisijā izskata šo jautājumu, to apskatot no dažādiem aspektiem. Ministru prezidents pauda pārliecību, ka Saeimas deputātiem izdosies atrast risinājumu.
Premjers vērtēja, ka arī Latvijas krievvalodīgo vidū kopš kara sākuma ir mainījusies ideja par Krievijas tēlu, kas tostarp saistīta ar Kremļa televīzijas kanālu aizliegšanu, kas licis cilvēkiem «iznākt no propagandas ēnas». Tādējādi Kariņš uzskata, ka pieminekļa jautājums šobrīd vairs nav tik ļoti sabiedrību šķeļošs, kā tas būtu bijis agrāk — pirms kara sākuma.
«Tagad viss ir melns vai balts. Ja atbalsta Krieviju, tas nozīmē, ka atbalsta cilvēku slepkavošanu, izvarošanu un civiliedzīvotāju nogalināšanu Ukrainā. Ja to neatbalsta, tad tas nozīmē, ka atbalsta brīvības un demokrātijas vērtības. Varētu teikt, ka šis okupācijas laika pārpalikums ir tāds kā atgādinājums, kuram vairs nav vietas mūsu valstī,» atzīmēja Ministru prezidents.
Kā ziņots, pēdējā laikā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā aktualizējies jautājums par Rīgā, Uzvaras parkā, esošo pieminekli un iespējām to demontēt.
Tostarp «Konservatīvo» Saeimas frakcija iesniegusi parlamentā lēmumprojektu, lai virzītos ar Uzvaras parkā Rīgā esošā pieminekļa nojaukšanas ieceri, aģentūru LETA informēja frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans.
Mērķis ir politiskā procesa noslēgumā panākt šī pieminekļa nojaukšanu, uzsver politiķis. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem Feldmans redz objekta pārvietošanu uz kādu slēgtu, publikai nepieejamu teritoriju.
Lēmumprojektā paredzēts apturēt «Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību» 13.panta darbību attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem.
Dokumenta pieņemšanas gadījumā paredzēts noteikt, ka parlaments uzdotu kompetentajām institūcijām, kuras veic Uzvaras parkā esošā un citu 13.pantā noteikto pieminekļu apsaimniekošanu, līdz 2022.gada 1.jūlijam nodrošināt neatbilstošo objektu nepieejamību publiskajā ārtelpā.
Lēmumprojekta skaidrojumā norādīts, ka tas paredz izbeigt Padomju Savienības bruņoto spēku slavināšanu, aizvācot no publiskās ārtelpas Uzvaras parkā esošo pieminekli un citas attiecīgās memoriālās būves vai pieminekļus. Šis nosacījums neattieksies uz memoriālām būvēm vai pieminekļiem, kas tieši saistīti ar apbedījumiem.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.