Kariņš: Krīzes situācija slimnīcās var kļūt vēl akūtāka

Premjers skaidroja, ka Veselības ministrija strādā, lai maksimāli visiem pacientiem pietiktu vietas slimnīcās. Tomēr redzams, ka ar Covid-19 saslimušo skaits pieaug.

«Ja cilvēki turpinās saslimt, tad slimnīcas turpinās pārpildīties un mediķi būs aizvien vairāk noslogoti, un tā faktiski krīzes situācija, kurā ir mūsu slimnīcas un mediķi, varētu kļūt vēl akūtāka,» uzsvēra premjers. Proti, neizbēgami būs jāsāk izbeigt sniegt vēl vairāk dažāda veida pakalpojumus, lai koncentrētos tieši uz Covid-19, kam savukārt ir ļoti negatīvas sekas uz sabiedrības veselību kopumā.

Situācija ir ļoti nopietna, uzsvēra Kariņš.

Vaicāts, kad varētu pienākt brīdis, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būtu lielāks par 90%, premjers vēlreiz skaidroja, ka papildu gultas tiek iegūtas, atsakoties no citiem pakalpojumiem. «Tātad mēs sen jau esam pārsnieguši maksimumu un slimnīcas jau ir spiestas atteikt un atcelt dažāda veida pakalpojumus,» viņš uzsvēra, piebilstot, ja situācija vēl pasliktināsies, tad būs jautājums, kā rīkoties tālāk iesaka speciālisti.

Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Viņa sacīja, ka šādā gadījumā ņems vērā arī ārstniecības personu pieejamību.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule sēdē teica, ka kopējā Covid-19 gultu noslodze patlaban ir 73%.

Vēl viens kritērijs, kam piepildoties, tiktu apturēta plānveida pakalpojumu sniegšana, ir vairāk nekā 85% intensīvās terapijas gultu noslogojums, skaidroja Janka. Patlaban, vadoties pēc ministrijas pārstāves sacītā, intensīvās terapijas gultasvietu noslogojums ir aptuveni 80%.