Kariņš: Kopā mēs spēsim turēties pretī Krievijas imperiālismam

«Mūsu spēks ir mūsu vienotībā, un ir jādara viss, lai ne tikai Baltijas valstis turētos kopā, bet arī Eiropas Savienība (ES) un NATO valstis,» norādīja Kariņš.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Ukrainai ir jāpalīdz militāri — līdz šim Latvija ir ziedojusi Ukrainai vairāk nekā 1% no valsts IKP, vienlaikus arī Latvijas sabiedrība turpina atbalstīt Ukrainu gan ar ziedojumiem finansiāli, gan sūtot dažāda veida humāno palīdzību.

«Krievija gaida to, ka mēs nogursim sniegt atbalstu Ukrainai, tāpēc jāturpina atbalstīt Ukrainu. Mēs sasniegsim mieru tikai tad, kad Ukraina uzvarēs imperiālistisko Krieviju,» sacīja Kariņš, norādot, ka ir jāatgādina sabiedrībai, ka nedrīkstam atslābt, un ka trīs Baltijas valstis rādīs piemēru, investējot līdzekļus Ukrainas atbalstam.

Ministru prezidents preses konferencē uzsvēra, ka gaida NATO samitu Viļņā šajā gadā — no drošības viedokļa ir svarīgi panākt, ka NATO līmenī tiek ieviesti Baltijas valstu stiprināšanas lēmumi.

Kariņš sacīja, ka nākamnedēļ plānots lemt par Latvijas šā gada budžetu, un tajā ir plānots veikt būtiskus ieguldījumus militārās jomas stiprināšanai. Tomēr vienlaikus ir svarīgi arī tas, lai NATO sabiedrotie turpina militāro stiprināšanu.

Arī enerģētiskā drošība ir ļoti svarīga, un «esam gājuši prom no Krievijas energoresursiem, arī dabasgāze kopš janvāra sākuma nenonāk Baltijas tirgū, bet jāturpina attīstīt savi iekšējie tīkli un vēl daudz kas ir jādara». Pēc viņa teiktā, šajās jomās ir nepieciešamas investīcijas, un ir jādara viss, lai šīs investīcijas būtu pēc iespējas ātrāk, lai varam panākt Baltijas valstu neatkarību no Krievijas sistēmām,» sacīja Kariņš.

Tāpat ministrs uzsvēra, ka šodienas tikšanās kārtējo reizi apliecināja, ka Igaunija, Lietuva un Latvija ir gatavas kopīgi strādāt. «Turpināsim šā gada garumā darīt visu, lai stiprinātu sevi un līdz ar to arī stiprinātu visu NATO valstu kopienu,» uzsvēra Kariņš.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa preses konferencē sacīja, ka atbalsts Ukrainai ir svarīgs jautājums mums visiem, un aicināja arī citus palielināt atbalstu Ukrainai, norādot, ka «palīdzība Ukrainai nevar būt novēlota un fragmentēta, savukārt mūsu palīdzībai Ukrainai jābūt pietiekami spēcīgai, un Krievijas kara noziegumi ir jāsoda».

Vienlaikus Kallasa sacīja, ka Baltijas valstu premjerministri atbalsta starptautiskās tiesas izveidi kara noziegumu izmeklēšanai un Krievijas agresijas nozieguma pret Ukrainu sodīšanai.

Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte norādīja, ka «ir jāturpina izdarīt spiediens uz Krieviju, tāpat arī jāpalielina sankcijas pret Krieviju un tās sadarbības valstīm». Ir jārod starptautisks atbalsts tribunāla izveidei, viņa piebilda.

Vienlaikus premjerministri tikšanās laikā pauda sarūgtinājumu par Starptautiskās Olimpiskās komitejas lēmumu ļaut Krievijas sportistiem startēt Olimpiskajās spēlēs.

Premjerministri arī pārrunāja «Rail Baltica» izbūves gaitu un aktuālos ES darba kārtības jautājumus.