Viņš skaidro, ka pēdējos gados tika piedzīvotas divas krīzes — Covid-19 pandēmijas un Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā. Covid-19 pandēmijas laikā starptautiskie sakari tika uzturēti ar videokonferenču starpniecību, kas pakāpeniski atgriezās klātienes formā. Kariņš atzīmē, ka Latvijas interesēs bija ne tikai noturēt NATO un Eiropas Savienības (ES) valstu kopību, bet arī nodrošināt atbalstu Ukrainai cīņā pret Krieviju, kā arī nodrošināt pašu militāro drošību ar sabiedroto atbalstu.
Kariņš norāda, ka izpildvaras vadītāji regulāri tiekas Eiropadomē, kur pieņem lēmumus par visiem kopīgiem darbiem, tai skaitā par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, atbalstu Ukrainai un nosodījumu Krievijai. Pēc Kariņa paustā, ja Latvijas premjers nav klāt, tad Latviju pārstāv kāda cita valsts, kurai to būtu lūguši.
«Jebkurš cits ministrs, tai skaitā ārlietu ministrs, ministru sanāksmēs var nozīmēt vairākas amatpersonas piedalīties savā vietā. Visi ministri ir aizvietojami. Ministru prezidents nav aizvietojams,» klāsta bijušais premjers, piebilstot, ka papildus plašām sanāksmēm valdību vadītāji dodas cits pie cita uz dažādām neformālām sarunām, tādā veidā gūstot atbalstu savām idejām.
Kariņš uzsver, ka daudzās Eiropas valstīs ir ierasta prakse, ka valdībai ir sava vai vairākas lidmašīnas, kas atvieglo valdības vadītāja iespējas nokļūt jebkurā nepieciešamajā vietā vajadzīgajā laikā. Bijušais premjers akcentē, ka Latvijas gadījumā valdības vadītājs izmanto komerclidojumus un reizēm arī speciālos avioreisus, lai tiktu uz vizītes galapunktu un laikus atgrieztos valstī.
Bijušais premjers norāda, ka viņš aktīvi piedalījās visās Latvijai nozīmīgajās formālajās un neformālajās sanāksmēs un pēc iespējas tikās ar citu valstu izpildvaras vadītājiem mazākās grupās vai individuāli, cik tas bija iespējams. Kariņš uzsver, ka, sākoties Krievijas karam, Latvijas un citu Baltijas valstu loma pilnībā mainījās, jo gadiem ilgi ir brīdināts par Krievijas draudiem, taču Baltijas valstīs neieklausījās.
«Mainoties apstākļiem, mainījās iespējas un interese ar mums, baltiešiem, tikties. Ja citiem bija svarīgi uzzināt manu viedokli par Krieviju, man bija svarīgi nodrošināt atbalstu Ukrainai un drošību pašai Latvijai. Diemžēl interese ar Latvijas Ministru prezidentu tikties nenozīmē, ka lielu valstu vadītāji atbrīvos laiku, kas ir ērts un īpaši piemērots Latvijas Ministru prezidentam vai izlems doties pie mums,» akcentē Kariņš.
Viņš norāda, ka individuālas tikšanās reizēm nevarēja sarunāt ierēdņu vai padomnieku līmenī, bet to sarunāja pats, tieši kontaktējoties ar kolēģi. Līdz ar to bija jāpielāgojas piedāvātajam laikam. Valsts kanceleja kopā ar premjera biroju attiecīgi izvēlējusies izdevīgāko veidu, kā nokļūt galamērķī, priekšroku dodot komercreisiem, bet izmantojot arī speciālos avioreisus, ja loģistika to prasīja.
«Visos gadījumos, kad izmantoju gan komercreisus, gan speciālos avioreisus, devos vienīgi kā valdības vadītājs, lai argumentētu un aizstāvētu mūsu valsts intereses. Šodienas plašais atbalsts Ukrainai un NATO klātbūtne Latvijā ir milzu darba rezultāts. Nevienā šādā braucienā nebija paredzētas atpūtas vai izklaides brīži,» uzsver ārlietu ministrs.
Kariņš pauž nostāju, ka valdības vadītājiem jābūt iespējai brīvi un aktīvi piedalīties visās diskusijās, kur lemj par Eiropas nākotni, Latvijas drošību un likteni. Šādās diskusijās Latvijas Ministru prezidentam ir jābūt kāt, un tas prasīs laiku, līdzekļus.
Kā ziņots, daļā sabiedrības kritiku izpelnījušies Kariņa Ministru prezidenta laika vadīto delegāciju veiktie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta atbilstoši Valsts kancelejas apkopotajai informācijai izmaksājuši 613 830 eiro.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.