Kardioloģe: Pēc palīdzības vēršas arī gados jauni Covid-19 pārslimojušie

«Praksē bieži novēroju pārslimota Covid-19 ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību,» informēja Zābere.

Kā aģentūru LETA informēja «Veselības centru apvienībā», iegūstot aizvien vairāk informācijas par Covid-19, ir skaidrs, ka pārslimošanai var būt visai nepatīkamas sekas, tostarp tādas, kas liecina par kardiovaskulāram problēmām.

Kā skaidro kardioloģe, jebkurš vīruss organismā meklē vājāko vietu — lai gan SARS-CoV-2 galvenokārt ir vērsts uz plaušām, bojājumi var skart arī sirdi. Vai pēc pārslimota Covid-19 noteikti sāksies sirds problēmas, pēc Zāberes vārdiem, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, piemēram, no konkrētā cilvēka organisma vai no inficēšanās smaguma.

«Pašlaik grūti prognozēt, vai simptomu, kas radušies pēc pārslimošanas, būs ilgtermiņa sekas. Tomēr, ja šī vīrusa rezultātā iegūts miokardīts vai infarkts, pastāv bažas, ka nākotnē var veidoties arī sirds mazspēja,» atzīmēja mediķe.

Kardioloģe norādīja, ka vīrusa ietekme uz sirds veselību un attiecīgu simptomu rašanos var gan tieša, gan netieša. «Tieša ietekme vērojama tad, ja vīruss ir bojājis asinsvadu sieniņas iekšējo slāni jeb endotēliju un šie bojājumi izraisa traucējumus sirds asinsrites sistēmā, recēšanas sistēmā,» stāstīja Zābere, piebilstot, ka Covid-19 slimībai ir raksturīga trombu veidošanās plaušās, kas savukārt var būt par iemeslu insultam, stenokardijai vai infarktam.

Turpretim, ja vīruss ir skāris sirds muskuli, izraisot miokardītu, tas rada paātrinātu sirdsdarbību, nogurumu, reizēm pazeminātu asinsspiedienu vai paaugstinātu temperatūru.

Pēc mediķes paustā, netieša ietekme notiek caur simpātisko nervu sistēmu un tā ir saistīta ar stresu, neziņu, bailēm, psihoemocionālu spriedzi vai pat depresiju, ko cilvēks pārdzīvo slimošanas laikā. «Viss iepriekš minētais rada paātrinātu sirdsdarbību jeb tahikardiju. Turklāt stresa izjušana var ne tikai paātrināt sirdsdarbību, tā ietekmē var paaugstināties arteriālais spiediens un pat veidoties aritmija. Tātad slimības netiešās ietekmes gadījumā sirds simptomi nav tieši izrietoši no vīrusa, bet gan no situācijas, kādā cilvēks atrodas,» stāstīja Zābere.

Arī Latvijas Infektoloģijas centra Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas vadītāja un reanimatoloģe Inga Krupnova iepriekš medijiem pavēstīja, ka ilgtermiņa Covid-19 komplikācijas var parādīties ne tikai riska grupās esošajiem pacientiem, bet arī vieglā formā pārslimojušiem un gados jauniem pacientiem.

Viņa skaidroja, ka galvenās problēmas, kas tiek uzsvērtas, ir ilgstošais nogurums, kā arī aizdusas jeb elpas trūkums pacientiem, kuriem Covid-19 slimības gaitā bijusi pneimonija.

Tāpat ilgtermiņa seku vidū ir locītavu sāpes, galvassāpes, kā arī muskuļu sāpes un garšas un ožas izmaiņas. «Šīs problēmas mēdz pieturēties pat pāris mēnešus pēc pārslimošanas,» piebilda mediķe.

Covid-19 pacientiem pēc pārslimošanas var saglabāties arī atmiņas un koncentrācijas traucējumi. «Cilvēki nespēj ikdienā darīt vienkāršākos darbus, ko viņi ir pieraduši darīt. Viņi nespēj sakoncentrēties uz ikdienas mājas darbiem, piemēram, mazgāt traukus,» raksturoja Krupnova. Tāpat pēc pārslimošanas cilvēkiem var paradīties arī ādas problēmas un pat matu zudums.