Pēdējo dienu notikumi Tuvajos Austrumos atkal būtiski ietekmējuši pasaules energoresursu tirgus. Pēc pagaidu pamiera pārtraukšanas un ASV militāro triecienu atsākšanās Irānai naftas cena pasaules tirgū nedēļas laikā pieaugusi par vairāk nekā 15%. Vienlaikus tirgu ietekmē arī Krievijas noteiktie dīzeļdegvielas eksporta ierobežojumi, kas rada papildu spiedienu uz naftas produktu cenām.
Kā norāda «KOOL Latvija» stratēģijas vadītājs Aleksejs Švedovs, šie notikumi tieši ietekmē arī Latvijas degvielas tirgu, jo vietējo mazumtirgotāju iepirkuma līgumi ir balstīti uz pasaules naftas produktu kotācijām.
«Konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos, tāpat kā Krievijas noteiktais dīzeļdegvielas eksporta aizliegums, tieši un nekavējoties ietekmē pasaules naftas produktu cenas. Īpaši izteikti tas pašlaik redzams dīzeļdegvielas segmentā. Tā kā Latvijas degvielas tirgotāju iepirkuma cenas ir cieši saistītas ar pasaules kotācijām, arī mūsu cenu veidošanās ir tieši atkarīga no notikumiem Tuvajos Austrumos,» skaidro Aleksejs Švedovs.
Viņš uzsver, ka pašlaik degvielas cenas Latvijas mazumtirdzniecības tirgū vēl pilnībā neatspoguļo pasaules tirgū notikušo sadārdzinājumu.
«Šobrīd vietējā tirgus cenas vēl nav pieaugušas tik lielā mērā, lai kompensētu izmaksu pieaugumu pasaules tirgū. Tāpēc tuvākajā laikā nav pamata sagaidīt degvielas cenu samazināšanos Latvijā,» norāda KOOL Latvija stratēģijas vadītājs.
Kara miglā grūti novērtēt reālo situāciju
Pēdējās nedēļās arvien biežāk izskan ziņas par alternatīviem naftas transportēšanas maršrutiem. Hutiešu paziņojumi par jūras embargo pret Saūda Arābiju, kā arī Persijas līča valstu investīcijas jaunos cauruļvados liecina, ka reģions meklē iespējas samazināt atkarību no Hormuza šauruma.
Tomēr Aleksejs Švedovs aicina nesteigties ar secinājumiem.
«Jebkurā militārā konfliktā pirmais upuris ir patiesība. Pašlaik gan Hormuza šaurums, gan Sarkanā jūra atrodas tā sauktajā kara miglā. Publiski pieejamā informācija neļauj droši noteikt, cik lieli kravu apjomi un kādas kravas patiesībā tiek pārvadātas pa šiem maršrutiem,» viņš skaidro.
Pēc viņa domām, publiskajā telpā pieejamā informācija bieži vien ir pretrunīga, tāpēc izdarīt pārliecinošus secinājumus par piegāžu ķēžu pārorientēšanos pašlaik nav iespējams.
Tirgu nosaka ne tikai piedāvājums un pieprasījums
Lai gan pašreizējā situācija daudziem atgādina pavasarī piedzīvoto spriedzi energoresursu tirgū, KOOL Latvija uzskata, ka tā nav jauna krīze, bet gan iepriekšējo notikumu turpinājums.
«Tā dēvētā jaunā saasināšanās patiesībā nav nekas jauns. Tas ir tās pašas krīzes turpinājums, un tirgus uz to reaģē atbilstoši,» norāda Aleksejs Švedovs.
Viņš uzsver, ka pašlaik cenu svārstības arvien mazāk nosaka klasiskā piedāvājuma un pieprasījuma attiecība.
«Degvielas tirgus kustību šobrīd galvenokārt nosaka nevis pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvars, bet gan finanšu plūsmu virziens un intensitāte gan biržas darījumos, gan fiziskajā naftas un naftas produktu tirgū.»
Vienlaikus pasaules ekonomikas attīstība rada papildu izaicinājumus. Attīstīto valstu ekonomikās, īpaši eirozonā, saglabājas augsts inflācijas spiediens, bet ekonomikas izaugsme ir minimāla vai tās nav vispār. Šādos apstākļos samazinās arī pieprasījums pēc naftas produktiem.
Tas nozīmē, ka enerģētikas tirgus šobrīd vienlaikus ietekmē divi pretēji spēki – ģeopolitiskā spriedze, kas veicina cenu kāpumu, un ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, kas ierobežo pieprasījumu. Kā šie faktori līdzsvarosies tuvākajos mēnešos, lielā mērā būs atkarīgs no notikumu attīstības Tuvajos Austrumos un pasaules finanšu tirgos.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.