Kāpēc no veikalu plauktiem pēkšņi pazuda sviests – vai tiešām atkal vainīgi krievi?

Baumu, spekulāciju un dažādu insinuāciju vilni izraisīja Jura Vaidakova ieraksts sociālajā tīklā X:

“Hmm, esmu pārsteigts,” raksta X lietotājs Juris Vaidakovs. “Ziepniekkalna lielajos veikalos izpirkts sviests, Mārupes bodēs — stāv kaudzēm. Fakts – zemē aiz Zilupes esot sviesta iztrūkums, bet Ziepniekkalnā pārsvarā dzīvo viņi. Vai sviesta krīze bodēs šeit saistīta ar viņu informācijas burbuli? Vai tikai sagadīšanās?”

Komentāros cilvēki atminējās, ka tiešām esot saskārušies veikalos ar pustukšiem plauktiem, lai gan atzina, ka dārgākas sviesta šķirnes veikalu piedāvājumā joprojām ir. Izskanēja arī pieņēmums, ka visu sviestu veikalos izpirkuši krievi, jo Krievijā kopš gada sākuma ir vērojams straujš šī produkta cenu kāpums. Kāpēc? Komentāros izskan versijas, ka krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji joprojām dzīvo agresorvalsts informatīvajā telpā, tāpēc Kremļa propagandas iespaidā steidz veidot sviesta krājumus…

Tomēr veikt patērētāju paradumu analīzi pēc tautības nebūtu gluži korekti, salīdzinot visu Mārupi un Ziepniekkalna mikrorajonu Rīgā. Vispirms jāsāk ar to, ka Mārupes platība ir aptuveni 18 kvadrātkilometri salīdzinājumā ar 6 kvadrātkilometriem Ziepniekkalnā. Tajā pašā laikā iedzīvotāju skaits Mārupē 2024. gada sākumā bija aptuveni 19 tūkstoši iedzīvotāju, bet cik cilvēku dzīvo Ziepniekkalnā? Saskaņā ar Rīgas pašvaldības datiem šajā mikrorajonā mitinās nepilni 30 tūkstoši iedzīvotāju. Iespējams, lielais iedzīvotāju un, attiecīgi, arī pircēju blīvums uz kvadrātkilometru ir kļuvis par iemeslu tam, ka lētais sviests dienas laikā tiek burtiski izķerts no veikalu plauktiem.

Vai deficīts tiešām bija?

Uz šo jautājumu labāk spēj atbildēt tie, kas redz visu ainu kopumā, proti, mazumtirdzniecības tīklu pārstāvji. Protams, viņi rūpīgi seko mazākajām pieprasījuma svārstībām un operatīvi reaģē uz pircēju paradumu izmaiņām.

“Ņemot vērā izdevīgās akcijas vietējiem sviesta ražotājiem pagājušās nedēļas nogalē, redzam, ka pieprasījums pēc sviesta bija lielāks nekā parasti,” skaidro Rimi mazumtirdzniecības tīkla sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Bite, uzsverot, ka kopumā šī produkta deficīta nav.

“Analizējot pieprasījumu pēc sviesta oktobrī, neskatoties uz to, ka dažām šķirnēm tas zemās cenas dēļ ir ievērojami pieaudzis, sviesta trūkuma nav,” saka tirdzniecības tīkla Maxima komunikācijas nodaļas vadītāja Raina Anna Ločmele.

“Mēs redzam, ka pieprasījums pēc sviesta ir pieaudzis, taču tas parasti tā notiek katru gadu ap šo laiku – rudenī un ziemas sākumā,” atklāj mazumtirdzniecības tīkla Lidl pārstāve Zane Neļķe. Viņa to skaidro ar to, ka aukstākā laikā cilvēki vairāk laika pavada mājās un biežāk gatavo ēst. Turklāt, tuvojoties svētkiem, daudzi cenšas uzklāt svētku galdu draugiem un radiem. Tomēr, neraugoties uz visu to, viņa uzsver, ka sviests veikalos ir pieejams un uztraukumam nav pamata.

Tomēr lielo mazumtirdzniecības tīklu pārstāvji atzīst, ka dažos gadījumos pircēji var saskarties ar tukšiem plauktiem. Īpaši tad, ja sviests tiek piedāvāts ar labu atlaidi un tuvojas darbadienas beigas. Visticamāk, darbinieki vienkārši nav paspējuši papildināt plauktus, tāpēc tas nenozīmē, ka sviests ir pavisam izbeidzies. Šādā gadījumā var vērsties pie darbinieka zālē un noskaidrot, vai vēlamais produkts ir pieejams noliktavā.

Nobeigumā atzīmēsim, ka cenas pārtikas produktiem nepārtraukti aug. Ja gada sākumā kilograms sviesta biržā maksāja 5,50 eiro par kilogramu, tad oktobrī tā cena bija jau 8 eiro — tas ir sadārdzinājies par vairāk nekā 50%. Ņemot vērā, ka sviests ir viens no tiem produktiem, kuru var uzglabāt, nebūtu slikti iegādāties dažas paciņas par labu cenu, vai ne? Iespējams, tieši šis ir galvenais iemesls tukšajiem veikalu plauktiem, jo nevarētu teikt, ka vēlme ietaupīt un tērēt mazāk būtu raksturīga tikai vienai tautai Latvijā.