Kalniņa-Lukaševiča: EK gada plānu nevajadzētu uztvert kā birokrātisku dokumentu

Viņa uzsvēra, ka deputāti apzinās, ka darbus var paveikt jēgpilnāk un ietekmīgāk. Politiķes ieskatā, lielais Eiropas lietu komisijas izaicinājums ir milzīgais darba apjoms, kur reizēm pazūd jēga, bet ne tāpēc, ka deputāti to gribētu, bet tāpēc, ka reizēm vienas stundas laikā ir jāapstiprina 17 dažādu ministriju pozīcijas.

Viņasprāt, jautājums par darbu prioritizēšanu ir pats svarīgākais, vienlaikus būtu jāuzmanās atteikties no Saeimas ietekmes Eiropas lietās, jo Latvijas parlamenta loma ir līdzīga tai, kāda tā ir Skandināvijā, kur Saeima iesaistās visos jautājumos un valdībai ir pienākums pirms tam šo mandātu iegūt.

Viņa pieminēja, ka kolēģiem Spānijas parlamentā ir sajūta, ka viņi vispār nekādā veidā nav iesaistīti, jo retu reizi atnāk kāds ministrs vai premjers pēc lielām un izšķirošām debatēm, lai informētu, kas ir noticis. Tāpēc deputātiem nav līdzatbildības un sajūtas, ka viņi kaut ko ietekmē.

Arī kādreizējā Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Marija Golubeva uzsvēra, ka ir jāizrunā jautājumi, kas ir Eiropas dienaskārtības augšgalā, pirms vēl tie nonāk komisijā kā ministriju pozīcijas. 

Viņasprāt, ir būtiski komisijai iesaistīties jautājumos, kas patlaban ir visas ES izdzīvošanas un turpmākās ilgtspējas jautājumi, par kuriem diskusijas notiek vairākus gadus, piemēram, ES paplašināšanās, Eiropas institūciju lēmumu pieņemšanas reforma, Eiropas ekonomikas atdzīvināšana, Zaļais kurss, Eiropas drošība un Eiropas aizsardzības industrijas attīstība. Viņa uzsvēra, ka arī Latvijas nākotnei šie jautājumi ir ārkārtīgi svarīgi.

Golubeva uzsvēra, ka komisijai būtu jānoformulē sava nostāja, konsultējoties ar pilsonisko sabiedrību un ekspertiem. Viņa akcentēja, ka diskusija būs bagātāka, ja būs divi vai vairāk viedokļi, nevis tikai viens.