Kalniete: ES jābūt labāk sagatavotai ārkārtas situācijām

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, Kalniete uzskata, ka ir jāveido savlaicīga brīdinājuma sistēma, kā arī jāizstrādā vienots Eiropas Komisijas un dalībvalstu rīcības protokols.

Politiķe uzskata, ka ES dalībvalstu rīcībai ir jābūt labi koordinētai un saskaņotai, lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatību, sildītu ekonomiku un stimulētu tās atgūšanos no krīzes. Koordinētā un saskaņotā rīcība būs būtiska, lemjot gan par robežu kontroli un pārrobežu satiksmi krīzes laikā, gan par veselības aprūpes sistēmas darbību šobrīd un investīcijām pētniecībā, lai izstrādātu vakcīnu un zāles pret koronavīrusu, pauda Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas viceprezidente.

Kalniete pavēstīja, ka pēc EPT grupas priekšlikuma EP ir atbalstījis iniciatīvu veidot īpašu Koronavīrusa solidaritātes fondu 50 miljardu eiro apmērā dalībvalstu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanai, kā arī vienota ES akadēmiskā tīkla veidošanai pētniecībai un veselības aprūpes speciālistu sagatavošanai.

«Eiropas Tautas partija uzskata, ka, rīkojoties mērķtiecīgi un apvienojot dažādus jau esošus finanšu instrumentus, ekonomikas uzturēšanā šobrīd un tās atjaunošanā pēckrīzes periodā iespējams ieguldīt ap 3 triljoniem eiro, ko kopā veido finansējums gan caur Eiropas Centrālo banku, gan Eiropas Komisiju un dalībvalstīm,» norādīja EP deputāte.

Savukārt kontekstā ar rīcības plānu Eiropas ekonomikas atjaunošanai ir jāizstrādā jauns Eiropas daudzgadu budžeta piedāvājums — tam ir jākļūst par dokumentu, kas skaidri parāda ceļa karti Eiropas atveseļošanai no krīzes,» akcentēja Kalniete, norādot, ka jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītā krīze Eiropai, tāpat kā visai pasaulei ir negaidīts šoks.

Viņasprāt, pandēmija arī parādījusi, ka ir jāizstrādā Eiropas Veselības autonomijas plāns, paredzot samazināt ES atkarību no trešajām valstīm svarīgāko medikamentu un medicīnas materiālu ziņā.

Kā ziņots, kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ES ir īstenojusi virkni pasākumu krīzes seku mazināšanai. Savu ieguldījumu devis arī EP — ne tikai likumdošanas laukā, bet arī, piemēram, pašlaik neizmantotās biroju telpas Briselē atvēlot bezpajumtniekiem un nodrošinot bezmaksas maltītes grūtībās nonākušiem cilvēkiem.