Kaktiņš: Karš Ukrainā liek apšaubīt krievvalodīgo pilsoņu iepriekšējo pasaules redzējumu

Kaktiņš uzskata, ka visdrīzāk nav viena izskaidrojuma, kāpēc tik daudz krievvalodīgo cilvēku (46%) izvairās atbalstīt vienu vai otru kara pusi, par ko liecināja Latvijas Televīzijas raidījumā «Kas notiek Latvijā» prezentētā aptauja.

Kaktiņš skaidro, ka līdz uzbrukumam Ukrainā lielākā daļa krievvalodīgo pilsoņu atzinīgi vērtēja Krieviju, kā arī daudziem bija pozitīvs noskaņojums pret tās prezidentu Vladimiru Putinu. Viņi redzēja Krieviju kā draudzīgu, visiem klātesošu valsti. Viņiem nebija aizdomu, ka varētu notikt agresijas pret Ukrainu.

Kad tika sākts karš Ukrainā, salīdzinoši lielai daļai krievvalodīgo tas bija nepatīkams pārsteigums, kas lielā mērā bija pretrunā ar krievvalodīgo iedzīvotāju iepriekšējiem pasaules redzējumiem, uzskata Kaktiņš.

Jāsaprot, ka būtiski pasaules redzējumi nemēdz mainīties vienā dienā. Domu maiņā svarīgu lomu spēlē laika faktors, un ir jāpaiet diezgan lielam laikam, lai fundamentāli mainītu savu pasaules redzējumu, uzsver eksperts.

Kaktiņš skaidro, ka kara notikumi vēl ir salīdzinoši jauni un daudzi krievvalodīgie respondenti ir pārsteigti par pašreizējo situāciju, bet tomēr respondenti tik īsā laikā nespēj mainīt savu pasaules redzējumu.

Iepriekš ziņots, ka «Kas notiek Latvijā?» aptaujā 46% Latvijas pilsoņu, kas ģimenē runā krievu valodā, izvēlas neatbalstīt ne vienu, ne otru pusi pašreizējā kara situācijā. Kopumā katrs piektais aptaujātais iedzīvotājs Latvijā Krievijas izvērstajā karā pret Ukrainu neatbalsta ne vienu, ne otru pusi.