JV politiķis: Prokremliskiem spēkiem izdevies piesaistīt ievērojamu vēlētāju atbalstu

Politiķis norādīja, ka, skatoties uz pēdējo gadu reitingu dinamiku, tajos regulāri novērojamas svārstības — vienā brīdī tie pieaug, citā samazinās, un gala secinājumus vienmēr iespējams izdarīt tikai pēc Saeimas vēlēšanu rezultātu saskaitīšanas.

Vienlaikus Jurēvics vērsa uzmanību uz to, ka socioloģiskās aptaujas rādot, ka populistiskiem un prokremliskiem spēkiem salīdzinoši veiksmīgi izdevies piesaistīt ievērojamu vēlētāju atbalstu. Jurēvics atzina, ka tas esot nopietns signāls visām valstiski domājošajām partijām. Pēc viņa domām, brīdī, kad latviskās partijas savā starpā iesaistās savstarpējos uzbrukumos un centienos viena otru politiski pārspēt — neatkarīgi no tā, vai tās atrodas pozīcijā vai opozīcijā -, no šādiem strīdiem visvairāk iegūstot populisti.

Jurēvics vērsa uzmanību arī uz sabiedrības noskaņojumu reģionos, uzsverot, ka pēdējie mēneši iedzīvotājiem bijuši sarežģīti — gan smagās ziemas un augsto apkures izmaksu, gan arī ģeopolitiskās spriedzes un citu publiskajā telpā plaši apspriestu notikumu dēļ. Viņš atzina, ka sabiedrībā neapmierinātība nereti tiek vērsta arī pret politiskajiem spēkiem, kas atrodas koalīcijā, pat ja ne vienmēr pastāv tieša saikne starp konkrētiem lēmumiem un radušos iespaidu.

Jurēvics uzsvēra, ka sabiedrība no politiķiem sagaida nevis skaļu publisku retoriku un savstarpēju konkurenci, bet spēju pieņemt lēmumus un darīt darbus. Pēc viņa sacītā, JV līdz šim ir centusies rīkoties šādā veidā, tomēr nākotnē partijai būs jāuzstāda augstākas prasības pašai pret sevi, kā arī jābūt stingrākai gan pret politiskajiem partneriem, gan oponentiem.

Viņš arī norādīja, ka reitingu svārstības gada laikā — kritums līdz septembrim, kāpums decembrī un atkal neliels samazinājums pēc tam — apliecina, ka sabiedrības noskaņojums mainās un to nevar vērtēt, balstoties tikai uz vienu mērījumu. Tomēr, viņaprāt, kopaina rada pamatu bažām, jo redzams, ka populistiski un prokremliski spēki var kļūt par nozīmīgu faktoru nākamajās Saeimas vēlēšanās. Jurēvics uzsvēra, ka JV būs pienākums darīt visu iespējamo, lai mazinātu šo spēku ietekmi, tai skaitā pārtraucot savstarpējās cīņas valstiski domājošo partiju vidū.

Kā ziņots, partiju popularitātes reitingā martā no pašreizējiem Saeimas valdošās koalīcijas partneriem vislabāko sniegumu ir uzrādījuši «Progresīvie», apsteidzot premjeres pārstāvēto politisko spēku JV, bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalsts nokrities zem 5%, liecina pētījumu centra SKDS martā veiktā Latvijas pilsoņu aptauja, kas tapusi pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma.

Partiju reitinga līdere ar 8,9% vēlētāju atbalstu joprojām ir «Latvija pirmajā vietā» (LPV). Pērn novembrī šīs partijas reitings bija 8,6%. Otrajā vietā martā ierindojas «Progresīvie» ar 6,9% vēlētāju atbalstu. Pērn novembrī par «Progresīvajiem» bija gatavi balsot 6,6% respondentu. Savukārt trešajā vietā ir «Nacionālā apvienība» (NA), par kuru martā Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot 6,4% pilsoņu, bet pērn novembrī NA reitings bija 5,6%.

Tālāk seko «Suverēna vara» (SV) ar 6,2%, «Apvienotais saraksts» (AS) ar 6% un JV ar 5,9%, kas piedzīvojusi lielāko atbalsta kritumu, salīdzinot ar pērno novembri, kad par šo politisko spēku bija gatavi balsot 8,3% vēlētāju.

Pārējie politiskie spēki martā nepārvarētu 5% barjeru. Pirmā aiz svītras paliktu ZZS ar 4,7% atbalstu. Tālāk seko «Stabilitātei», par kuru Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot 2,7% vēlētāju.

Vienādi rādītāji martā ir reitinga jaunpienācējai «Mēs mainām noteikumus» un politikas veterāniem «Saskaņas centrs», kurā apvienojusies «Saskaņa» un «Centra partija», — abiem politiskajiem spēkiem patlaban ir 2,1% vēlētāju atbalsts.

Par «Latvijas attīstībai» būtu gatavs balsot 1,1% vēlētāju, bet partijai «Austošā saule Latvijai» atbalstu sola 1% aptaujāto. Latvijas Krievu savienību un Jauno konservatīvo partiju martā būtu gatavi atbalstīt 0,9% vēlētāju, «Kustību «Par»» — 0,8%, bet reitinga lejasdaļā paliek «Platforma 21» ar 0,3% vēlētāju atbalstu.

Par ko balsot, martā nezināja 26,1% aptaujāto, un tas ir mazāk nekā pēdējā SKDS veiktajā aptaujā pagājušā gada novembrī. Tomēr martā, salīdzinot ar pērno novembri, ir nedaudz pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri plāno vēlēšanās nepiedalīties.

Kā, atsaucoties uz SKDS datiem, vēstīja LTV, ja vēlētāji nobalsotu tā, kā solījuši šajā aptaujā, parlamentā iekļūtu septiņas partijas — LPV, «Progresīvie», NA, JV, AS, SV un ZZS, bet pirmā zem svītras paliktu «Stabilitātei». Pārrēķinātajā reitingā vairākas partijas mainījušas pozīciju, jo, rēķinot šo rādītāju, vērā ņem arī konkrētās partijas atbalstījušo respondentu apņemšanos aiziet uz vēlēšanām un nobalsot.