Juridiskais birojs rekomendē izskatīšanai pirmajā lasījumā nevirzīt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu

Kārtējā komisijas sēdes turpinājumā, uzklausot gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), gan Rīgas domes, gan arī citu institūciju pārstāvjus, Danovskis norādīja, ka līdz šim komisijas sēdē izskanējuši tikai pantu nosaukumi un dokumentu numuri, lai gan likumu pantos ir gana daudz daļu.

«Teikt, ka te tik īsā laikā ir iespējams sniegt izvērtējumu, nevar. Anotācijā ir tikai apgalvojumi. Faktu manā rīcībā un, cik zināms, jūsu [deputātu] rīcībā, nav. Tāpēc pieņemt lēmumu par pārkāpumiem nevar. [..] Tā būtu improvizācija uz vietas, kas nebūtu pieļaujama,» teica Danovskis.

Viņš uzsvēra, ka, ja šajā brīdī komisija liek punktu debatēm pēc būtības par to, vai Rīgas domē ir pieļauti likumpārkāpumi, Juridiskais birojs «nekādā ziņā nevar rekomendēt» to virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, jo «nevarēsim aizstāvēt jūs Satversmes tiesā (ST)».

Ja deputātiem ir apņemšanās par minēto pēc būtības debatēt likumprojekta otrajā lasījumā, tad varētu raudzīties, vai aizstāvēšana būtu iespējama, norādīja Danovskis.

Viņš iepriekš pauda, ka Saeimas pienākums ir pārliecināties, vai Rīgas domes atlaišanas likumprojekts atbilst standartiem.

Danovskis skaidroja, ka minētais likumprojekts nav tipisks Saeimas darbam, tāpēc ļoti būtiski ir sekot līdzi jautājuma izskatīšanas procesuālajam aspektam. Viņš atgādināja, ka ST jau vērtējusi līdzīga rakstura lietas, nosakot standartus, kas jāievēro Saeimai, skatot šādus likumprojektus.

Rīgas domes atlaišanas likumprojektam pēc Danovska vārdiem ir līdzības ar likumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu, kur procesuālais standarts, ko noteica ST, paredz, ka nepieciešams uzklausīt iesaistītās puses, kas nozīmē ne tikai formālu tiesību izteikties, bet arī izvērtēt un noraidīt pārmetumus. ST tāpat ir norādījusi, ka šādos gadījumos valsts iestāžu izvērtējums neatbrīvo no pienākuma Saeimu pašai izvērtēt situāciju.

Danovskis pauda, ka pašvaldību var atlaist, ja tā atkārtoti nepilda likumus, normatīvos aktus vai tiesu lēmumus. «Par to ir jāpārliecinās, lai varētu teikt, ka likumprojekts atbilst likumam,» teica Juridiskā biroja pārstāvis. 

Tāpat domei nevar pārmest tādu pārkāpumu, ko tai nebija iespējas novērst, kā arī tai var pārmest tikai to, ko tā izdarīja tikai konkrētā sasaukuma laikā. Papildu tam pārkāpumam ir jābūt pastāvošam — tas nevar attiekties uz situācijām pagātnē, jo domes atlaišana nav soda mērs par pagātnes nodarījumiem, uzsvēra Juridiskā biroja pārstāvis.

Lai domes atlaišana būtu samērīga, ir jābūt pārliecībai, ka tā novērsīs ārkārtas situāciju, akcentēja Danovskis. Ja domes atlaišana nenovērsīs situāciju, tad atlaišana nav piemērojama, jo domes atlaišana atceļ demokrātiskā ceļā ievēlētu institūciju, tāpēc tas būtu tikai galējs risinājums, viņš pauda.

«Saeimai ir pienākums pārliecināties, vai likumprojekts atbilst standartam. Ja likums tiks pieņemts un ST būs lūgta to vērtēt, tiesa ņems vērā arī komisijas sēžu audio ierakstus un pievērsīs uzmanību pateiktajam un nepateiktajam. Ja ST likumprojektu atzīs par pretlikumīgu, sekas varētu būt ļoti nepatīkamas,» teica Juridiskā biroja pārstāvis.

Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. VARAM nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām — nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, iepriekš preses konferencē paziņoja ministrs Juris Pūce (AP).

Trešdien Saeima ārkārtas sēdē nodeva likumprojektu izskatīšanai parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tādējādi likumprojekts sācis savu ceļu parlamentā. Par likumprojekta nodošanu komisijām nobalsoja 50, bet pret bija 45 deputāti.

Saskaņā ar likumu «Par pašvaldībām», pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Kā uzsver VARAM, pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi.

Likumprojektā norādīts, ka, ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics. Pagaidu administrācijā kā vadītāja vietnieks varētu strādāt Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet par administrācijas locekli — Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Pagaidu administrācijas vadītājs pildīs domes priekšsēdētāja pienākumus, bet viņa vietnieks veiks vicemēra pienākumus. Savukārt pagaidu administrācijas loceklis pildīs komitejas vadītājam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Atlīdzība par šo darbu veikšanu administrācijas pārstāvjiem būs tāda pati kā priekšsēdētājam, vicemēram un komitejas vadītājam.

Tā kā pagaidu administrācijā nav paredzēts veidot komitejas, tad pēc būtības domes kompetences jautājumu loks un atbildība par lēmumprojektiem tiks sadalīta starp pagaidu administrācijas locekļiem.

Sākotnēji bija iecerēts, ka Rīgas domes atlaišanas gadījumā galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanas varētu rīkot februāra beigās, bet vēlāk aģentūras LETA rīcībā nonāca informācija, ka vēlēšanas drīzāk varētu rīkot marta pirmajā pusē. Taču vēlāk Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma» ziņojis, ka ārkārtas vēlēšanas varētu notikt nākamā gada 2.maijā.