«Jums ir pieteikta numura maiņa. Atceļam?» Kā, vienkārši atsakoties no pakalpojuma, var iedzīvoties lielos parādos?

Finanšu nozares asociācijas skumjā statistika liecina, ka šogad Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, izkrāpti kopumā desmit miljoni eiro. Krāpnieki modri seko sabiedrībā notiekošajam un kā hameleoni pielāgojas jebkuriem apstākļiem.

Nereti ļaundari rīkojas tik viltīgi, ka cilvēki paši nesaprot, kā viņi ir uzķērušies. Rīdziniece Valentīna (vārds pēc viņas lūguma ir mainīts) pastāstīja par savu pieredzi, saskaroties ar krāpniekiem. Lai gan Valentīnas kundze jau ir pensijā, viņa uzskata sevi par diezgan zinošu cilvēku ar lielu pieredzi finanšu nozarē, un nekad nebūtu domājusi, ka viņu var šādi apkrāpt:

— Dienu iepriekš es pētīju mobilo sakaru operatoru piedāvājumus, meklējot sev kādas atlaides. Un šai sakritībai bija liela nozīme, — stāsta Valentīna, atklājot iemeslu, kāpēc pēkšņais zvans it kā no LMT uzreiz nav licies viņai aizdomīgs. — Meitene ar latvisku akcentu teica: jūs esat pieteikusi numura maiņu un pāradresāciju.

Valentīna atzīst, ka uzreiz atcerējusies, ka iepriekšējā dienā viņa tiešām bija iegājusi mobilā operatora mājaslapā un, iespējams, tur kaut ko izdarījusi nepareizi. Tā ka pensionāre negrasījās mainīt savu tālruņa numuru, uz meitenes jautājumu “Vai atceļam pieteikumu?”, viņa atbildēja: “Protams, atceļam”.

— Labi, es pārslēgšu jūs uz tehnisko nodaļu, — jaunā dāma mierīgi atbildējusi, pāradresējot zvanu citam “speciālistam”. Lai gan saruna notika krievu valodā, Valentīna atzīmē, ka ar viņu runāja cilvēki, kuriem valsts valoda noteikti nebija sveša.

Šoreiz klausulē atskanēja puiša balss ar latvisku akcentu: “Sveiki, mani sauc Mārtiņš. Es esmu no tehniskās nodaļas. Diemžēl es nevaru tik vienkārši atcelt, tāpēc ieiesim jūsu telefonā, klikšķiniet šeit, atveriet šādu cilni, un tagad šādu…”

— Pēc dažu minūšu žonglēšanas ar tālruņa iestatījumiem “tehniskais speciālists” Mārtiņš man atsūta saiti, kurā man it kā jāapstiprina tālruņa numura maiņas atcelšana. Es kaut ko apstiprināju ar Smart-ID, caur savu banku…., tupina Valentīna. Taču ar to krāpniekiem bija par maz un viņi mēģināja piekļūt pārējām pensionāres iekārtām.  – Pēc mirkļa viņš pateica, ka ar telefonu visu esot izdarījis, bet tagad esot jāpārbauda mans dators.”

Tad “tehniskais speciālists” palūdza veikt dažas manipulācijas ar personālo datoru. Valentīna radās aizdomas, ka notiek kaut kas nelāgs, tikai tad, kad viņa pamanīja, ka datorā ir instalēta attālās piekļuves programmatūra – tāda pati, ar kuru viņa bija saskārusies, strādājot attālināti pandēmijas laikā. Tad sieviete saprata, ka ir kļuvusi par krāpnieku upuri, un mēģināja atslēgties, taču ļaundari jau bija ieguvuši kontroli pār ierīci. Pēc Valentīnas teiktā, viņi neļāva pārtraukt sarunu, vienīgais, kas palīdzēja, bija pilnībā izslēgt telefonu.

— Par laimi, es atcerējos visus bankas kodus un paroles, — atzīst Valentīna. 

Pārtraucot sarunu ar krāpniekiem, Valentīna nekavējoties devās pie kaimiņiem un no cita telefona piezvanīja uz banku, lai nekavējoties nobloķētu kontus un karti. Par laimi, tajā brīdī Valentīnas kontā bija tikai 20 eiro. Saprotams, ka tā nebija summa, uz kuru bija cerējuši krāpnieki. Tomēr, iegūstot pilnu piekļuvi ierīcēm, viņi var apkrāpt upuri citos veidos, piemēram, dažu minūšu laikā paņemot vairākus ātros kredītus.

— Kad viņi saka: “pagaidiet, nenolieciet klausuli”, pa šo laiku var aizpildīt pieteikumu (ātrajam kredītam — red.) un pēc tam, aizbildinoties ar pilnīgi nevainīgu ieganstu, palūgt apstiprināt to ar Smart-ID. Te nu es varēju iekrist,” saka Valentīna, kura pēc notikušā rūpīgi izpētījusi šo jautājumu. Viņa arī apzvanīja visas iestādes, kas izsniedz ātros kredītus. Par laimi, to datu bāzēs viņas vārda nav.

Valentīna uzskata, ka vienīgais iemesls, kāpēc viņai izdevās cauri sveikā, bija tas, ka viņa ātri visu saprata un paspēja izslēgt visas iekārtas. Nākamajā rītā, ieslēdzot  datoru, viņa pamanīja, ka attālinātās piekļuves programma joprojām pārraida datus. Pat atslēdzot to, pēc brītiņa tā atkal ieslēdzās. Atbrīvoties no ļaunprātīgās programmatūras Valentīnai izdevās tikai pēc tam, kad viņa vērsās pie īsta speciālista, kurš spēja to izdzēst. Līdz tam brīdim ieslēgt ierīces ar piekļuvi internetam bija vienkārši bīstami.

— Bankas darbinieki, Valsts policija vai jebkura cita iestāde nezvanīs jums ar mērķi noskaidrot norēķinu kartes datus, neliks nosaukt Smart-ID vai internetbankas lietotāja numuru. Ja saņemat šādu zvanu, tad ir pirmais iemesls būt piesardzīgam un apšaubīt zvanītāja mērķi, — uzsver Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons, piebilstot, ka šādos gadījumos vienmēr ir jāsazinās ar konkrēto iestādi, izmantojot tikai oficiālo kontaktinformāciju.