Jaunais Rīgas teātris atklāja sezonu

SKATĪTĀJIEM TIEK GATAVOTAS 13 JAUNAS IZRĀDES.

Kas ir cilvēka spēka formula? Kā dzīvot jēgpilni? Kā piecelties pēc kritiena un atgriezties dzīvē vērtīgākam? Jauno sezonu Jaunais Rīgas teātris attīsta ar moto “Kritiens augšup”, aicinot likt spēkus kopā un mēģināt izkļūt laukā no bedres, ja esam tādā iekļuvuši. Gan individuālā, gan kolektīvās dzīves līmenī. JRT sezona skatītājiem piedāvās spēka stāstus un izgaismos krīzes teritorijas, aicinot veidot dzīvi un Latviju labāku.

2025. gada rudenī vairāki jauniestudējumi taps visās trīs Lāčplēša ielas zālēs:

KRITIENS AUGŠUP

Izrāde pēc vācu rakstnieka, vairāku bestselleru grāmatu autora un savas paaudzes izcilākā aktiera Joahima Meierhofa jaunākās grāmatas, kurā viņš apraksta savu ceļojumu pie mammas un aktieru profesijas neredzamo pusi. Ir grūti vai gandrīz pat neiespējami piedzīvot pārsteigumu mūsdienu mākslā. Joahimam Meierhofam to izdodas sagādāt.

Jauniestudējumu veido Alvis Hermanis. Lomās – Gundars Āboliņš, Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Jānis Skutelis, Ritvars Logins, Gerds Lapoška, Kristīne Krūze. Pirmizrāde JRT Lielajā zālē 24. oktobrī.

LEDUS GARŠA

Šī izrāde ir par uzvarām un kritieniem, par šaubām un pārliecību, par prātu un sirdi. Citiem vārdiem sakot, par hokeju, kas tūkstošiem cilvēku mūsu zemē nozīmē ļoti daudz. Vieni to dara profesionāli, citi vienkārši uzspēlē vakaros pēc darba, taču visvairāk ir to, kas jūt līdzi mūsu hokejistiem pasaules čempionātos. Tie ir cilvēki, kam pazīstama “ledus garša”. Izrāde ir par viņiem.

Režija un telpa – Vilis Daudziņš. Autors un aktieris – Dāvids Pētersons. Pirmizrāde JRT Mazajā zālē 2. septembrī.

DOCENTES

Rudenī JRT Jaunajā zālē taps somu dramaturga Juhas Jokelas lugas iestudējums. Izrāde, kuras centrā ir mūsdienu universitāte. Kādi ir tās uzdevumi – zinātne un izglītošana vai sabiedriski politisku viedokļu veidošana? Sociālpsiholoģijas profesorei Johannai darba vides klimata pētījums kļūst par personisku pārbaudījumu.
Režisore – Linda Zaharova, scenogrāfe – Paulīne Kalniņa, kostīmu māksliniece – Jana Čivžele. Lomās – Guna Zariņa, Sandra Kļaviņa, Elita Kļaviņa, Sabīne Tīkmane, Ivars Krasts, Ričards Murāns. Pirmizrāde JRT Jaunajā zālē 31. oktobrī.

ĀBEĻZIEDI UPĒ

Režisors Alvis Hermanis veido leģendārās filmas «Ābols upē» turpinājumu teātra valodā. Filmas varonis Janka atgriežas stāstā par «latviešu Atlantīdu» un Ivars Kalniņš atgriežas uz JRT skatuves. Un stāsts par Zaķusalas vēsturi tagad kļūst par metaforu daudz kam citam. Aktieri – Ivars Kalniņš un Agate Krista. Pirmizrāde JRT Jaunajā zālē 25. novembrī.

2026. gadu iesāksim ar diviem jauniestudējumiem:

DONS KIHOTS

Šajā sezonā Lāčplēša ielā 25 atgriežas režisors Ādolfs Šapiro, leģendārā, Latvijai reiz tik būtiskā Jaunatnes teātra radītājs. Savu nodomu iestudēt Migela de Servantesa “Donu Kihotu” viņš komentē šādi: „Poētiska izdoma vai ikdienas proza? Brīnišķīgs neprāts vai pie zemes velkošs saprāts? Atgrūšanās un savstarpēja ietekme. Dona Kihota un Sančo Pansas stāsts izgaismo dzīves teātri un teātra dzīvi. Šajā gaismā ir skaidrāk saredzama mūsdienu pasaules mētāšanās starp vientuļnieku cēlajiem nodomiem (tie vienmēr ir naivi) un samierināšanos ar realitāti, šo rūgto pieredzi. „Dona Kihota“ iestudējums gan aktieriem, gan režisoram var kļūt par savdabīgu testu attiecībā uz to, cik katrā no mums mājo donkihotisms un cik — pančisms. Un arī skatītāji varēs sevi pārbaudīt“. Dona Kihota lomā Kaspars Znotiņš, Sančo Pansu atveidos Gundars Āboliņš. Iestudējums Lielajā zālē no 23. janvāra.

APBRĪNAS IELEJA

Režisors Matīss Kaža veidos izrādi pēc Pītera Bruka un Marī-Helēnas Etjēnas lugas «The Valley of Astonishment» motīviem. Izrāde par dievišķā meklējumiem neparastajā. Par cilvēka smadzeņu savādo dabu un ļoti savādu atcerēšanos. Kur vārdus redzam krāsās, bet mūziku varam sagaršot. Tas būs veltījums izcilajam un ar Latviju saistītajam režisoram Pīteram Brukam viņa simtgadē, apvienojot sūfiju mitoloģiju, muzikalitāti un pētījumus par īpatnēju fenomenu — sinestēziju.

Vizuālā dramaturģija – Reinis Dzudzilo, komponiste – Elīza Dombrovska. Lomās – Guna Zariņa, Vilis Daudziņš, Gerds Lapoška. Pirmizrāde 30. janvārī Mazajā zālē.

Ir uzsākts darbs pie vēl vairākām izrādēm. Pagaidām nav skaidrības, kāds būs valsts finansējuma apjoms 2026. gadā, tādēļ, iespējams, daļa no šobrīd sagatavošanā esošām izrādēm pirmizrādes piedzīvos nākamajā sezonā.

Gatavojam skatītājiem vēl daudzus jaunumus:

ZENTA UN KONSTANTĪNS

Jaunā Ingas Ābeles luga uzmanības centrā novieto latviešu rakstniekus — filozofus Zentu Mauriņu un Konstantīnu Raudivi. Un mēģina atminēt — kas ir šo divu spilgto, neordināro latviešu personību savienības noslēpums un spēks?

Zenta Mauriņa piecu gadu vecumā pārslimoja bērnu trieku, kas piekala viņu ratiņkrēslam. Turpmākajā dzīvē viņa “varēja staigāt vairs tikai sapņos”, taču neskaitāmie dzīvē sastaptie un pārvarētie šķēršļi, kā arī desmit sējumos apkopotie Zenta Mauriņas raksti liecina, ka cilvēka gara lidojumam, domas vērienam ir cits spēka avots kustībai. Filozofs, rakstnieks, parapsihologs Konstantīns Raudive pētīja iespējamo dzīvi pēc nāves, tulkoja no spāņu valodas, tostarp Servantesa “Donu Kihotu”, rakstīja grāmatas un kļuva par Zentas Mauriņas vīru.
Galvenajās lomās Jana Čivžele un Andris Keišs. Režisore – Kristīne Krūze. Pirmizrāde iecerēta 2026. gada pavasarī Lielajā zālē.

BRĪVAIS KRITIENS

Šī bija viena no svarīgākajām izrādēm Jaunā Rīgas teātra pirmsākumos. Jana Tjattes komēdija par meža vientuļnieku sapņotāju un viņa neticamiem piedzīvojumiem toreiz bija viens no pirmajiem JRT «kases grāvējiem». Izrāde atgriezīsies uz JRT Lielās zāles skatuves ar citu aktieru sastāvu (Jānis Skutelis, Evelīna Priede, Ričards Murāns) un citu interpretāciju. Režisors – Alvis Hermanis.

BAGĀŽA

Mazajā zālē taps izrāde pēc austriešu rakstnieces Monikas Helferes romāna “Bagāža”. Izrāde pētīs romāna pasauli, kuru apdzīvo neparasta, mazliet mežonīga ģimene, saukta par Bagāžu, un Marija, kuras skaistums raisa ne vien mistisku bijību, bet arī nevaldāmu iekāri. Notikumi risinās ciematā, kurā dzīve noris Pirmā pasaules kara ēnā. Karš gan nežēlīgi izšķir cilvēkus, gan citus saved kopā fatālā kaislībā un izmaina visas dzimtas likteni. Izrādi veidos režisors Gatis Šmits un aktrise Baiba Broka.

INDRĀNI

Rūdolfs Blaumanis lugas “Indrāni” sākumā raksta: “Darbība notiek mūsdienās.” Viņa tālredzība bijusi dziļa: īpaši šobrīd līdzība starp toreizējiem “mums” un tagadējiem “mums” kļūst arvien sāpīgāka un sāpīgāka. Senie strīdi pārtapuši tagadnes skaļajās balsīs un arī lielajā klusēšanā. Mēs turpinām cīnīties — nu jau katrs savos, cits citam vairs nesaprotamos virzienos — un kļūstam akli. Skaidrs, ka šie “Indrāni” būs par Latviju šobrīd.

Režisors – Gerds Lapoška, izrādes māksliniece – Monika Korpa (Pormale). Mūzikas autori un skaņas dizains – grupa “Alejas” (Kirils Ēcis, Spāre Vītola, Reinis Žodžiks). Lomās – Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Sandra Kļaviņa, Ivars Krasts, Agate Krista, Toms Harjo, Sabīne Tīkmane, Ritvars Logins, Evelīna Priede, Ričards Murāns. Pirmizrāde iecerēta 2026. gada maijā Lielajā zālē.

TŪLIJA UN DA VINČI

Vai iespējams atrast dvēseli ķermenī? Vai tomēr visskaidrāk dvēseli ieraugām mīlestībā? Apvienojot tekstu fragmentus no Leonardo da Vinči (1452 – 1519) vairāk nekā 7000 lapaspušu apjomīgajiem, spoguļrakstā rakstītajiem pierakstiem ar filozofes un kurtizānes Aragonas Tūlijas (1501 – 1556) traktāta par mīlestību un kurtizānes dienasgrāmatas fragmentiem, tiek radīta oriģinālluga, kurā divi atdzimšanas laika tēli ļauj mums redzēt neparastu pasaules uztveri. Viņi iemīlas un šķiras. Viņa izdos traktātu par mīlestību, viņš uzgleznos darbu, ko pasaule vēlāk pazīs ar nosaukumu «Džokonda».

Izrādi Mazajā zālē veidos režisore Anna Viduleja, dramaturģe Elīna Vildere, māksliniece Krista Vinberga, aktieri Vilis Daudziņš un Aminata Grieta Diarra.

NEINDENTIFICĒTS LIDOJOŠS OBJEKTS IR PIEZEMĒJIES

Režisore Kristīne Vītola iestudēs detektīvu Mazajā zālē. Kādas mazpilsētas mierīgo dzīvi saviļņo notikums — pēkšņa neidentificēta objekta atrašana. Parādības cēloņu un seku sakarībām pievēršas detektīvu tandēms. Viņi izmeklē neizskaidrojamo un konstatē pašsaprotamo. Cik dīvaina, noslēpumaina un pārsteidzoša tomēr ir dzīve!

LATVIEŠU TINDERIS

Daudzi prasa, kad būs beidzot «Latviešu mīlestības» turpinājums? Varbūt šī izrāde Lielajā zālē arī varētu uz to pretendēt. Kā jauni cilvēki tiek galā ar vientulību mūsu dienās? Protams, šie būs pilnīgi jauni stāsti un jauni varoņi. Jo laukā ir 2025. gads. Režisors – Alvis Hermanis.

Jauno sezonu Jaunais Rīgas teātris uzsāk 15. augustā. Šodien Lielajā zālē atgriežas Alvja Hermaņa izrāde DZIMŠANAS DIENAS KŪKA, kas tapusi pēc Noa Haidla aizkustinošās lugas, ko autors veltījis sievai, domājot par mīlestības spēku, kas spēj savienot pagātni, tagadni un nākotni. Tā bija pēdējā izrāde, kurā spēlēja aktrise Regīna Razuma (1951 – 2023). Aktieru sastāvs atjaunotā izrādes versijā – Agate Krista, Gerds Lapoška, Toms Harjo, Sabīne Tīkmane, Evelīna Priede, Ritvars Logins, Ričards Murāns.

FOTO Jānis Deinats