Izklaides vietām par trokšņošanu varētu piemērot sodu līdz pieciem tūkstošiem eiro

Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā paredz, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institpersonu drošību, piemēro naudas sodu juridiskajai personai.

Komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) piedāvāja noteikt maksimālo sodu līdz tūkstoš naudas soda vienībām jeb pieciem tūkstošiem eiro. Savukārt Tieslietu ministrija (TM) rosināja palielināt maksimālo sodu līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām, bet Rīgas Pašvaldības policija pat līdz diviem tūkstošiem naudas soda vienībām, taču šie priekšlikumi netika atbalstīti.

Vienlaikus komisija atbalstīja TM piedāvājumu atteikties no minimālā soda, tā vietā nosakot brīdinājumu. 

Deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) pauda uzskatu, ka maksimālais sods pieci tūkstoši ir atbilstošs, jo reģionos kafejnīcai vai izklaides vietai tā esot liela nauda. 

Komentējot priekšlikumu, kas paredz atteikties no minimālā soda, deputāts Gundars Daudze (ZZS) uzsvēra, ka arī brīdinājums ir sods, kas tiek fiksēts. 

Kā ziņots, Juridiskā komisija paralēli grozījumu virzīšanai Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicināts izveidot starpinstitucionālu darba grupu, kurā atbildīgās instances strādātu pie plašāka regulējuma traucējošo trokšņu problēmas risināšanai. Dažādu iestāžu sadarbība nepieciešama, ņemot vērā, ka jautājums skar vairākas jomas, tajā skaitā, uzņēmējiem sākotnēji nosakāmās prasības.

Grozījumu anotācijā skaidrots, ka tas izstrādāts, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo un aktualizēto jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, kā, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos.

«Tas rada diskomfortu, traucē personu mieru un ietekmē iedzīvotāju dzīves kvalitāti,» norāda komisijā. Bieži vien attiecīgās izklaides vietas atrodas dzīvojamo māju pirmajos stāvos vai pagrabstāvos, kur troksnis katru nakti izskan līdz pat augšējiem stāviem. Rīgas pašvaldības policija saņem ļoti lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu — pagājušajā gadā tas ir bijis 10 077 reizes, norādīts likumprojekta pamatojumā.

Pēc šādu izmaiņu pieņemšanu juridiskas personas būs iespēja saukt pie administratīvās atbildības ne tikai par trokšņu radīšanu, bet arī par jebkādu citu darbību, kas traucē sabiedrisko kārtību un cilvēku mieru.

Ar grozījumiem paredzēts vienkāršot un atvieglot mehānisms pašvaldības policijai reaģēt uz iedzīvotāju sūdzībām par sabiedriskās kārtības traucēšanu ar skaļas mūzikas atskaņošanu publiskās izklaides vietās.

Kā ziņots, iepriekš aprīļa sēdē Judins skaidroja, ka cilvēkiem jeb fiziskām personām jau tagad var piemērot sodu par mazo huligānismu, bet, ja juridiska persona, piemēram, naktsklubs traucē gulēt cilvēkiem, tad pašlaik nav risinājuma, lai to sodītu. Politiķis uzsvēra, ka atbildīgo amatpersonu pienākums ir aizsargāt cilvēkus, kuriem trokšņi, piemēram, naktī traucē.

Rīgas Apkaimju alianses pārstāvis Māris Jansons norādījis, ka problēma ir to personu rīcība, kuriem trokšņošana ir bizness un kuri jau pasākuma organizēšanas tāmē bez maz vai ieraksta soda naudas nomaksu. Šādiem apzinātiem trokšņotājiem svarīgi ir piemērot lielākus sodus.