Izglītības ministre piedāvā ieviest stingrākas prasības kavējumu attaisnošanai

Sarunā ar aģentūru LETA politiķe uzsvēra, ka pastāv sakarība — jo vairāk skolēns kavē mācību stundas, jo zemāka kļūst viņa motivācija. Tas savukārt ietekmē jauniešu spēju nokārtot centralizētos eksāmenus, tādēļ daļa meklē veidus, kā iegūt attaisnojumu atbrīvojumam no eksāmena.

Šobrīd kopā ar Veselības ministriju tiek meklēti risinājumi, kā problēmas risināt sadarbībā ar ģimenes ārstiem. Ārsti gan pašlaik atbalsta dienu skaita, kurās prombūtni no skolas var attaisnot vecāki, palielināšanu. Viņa to vērtē skeptiski, jo var rasties negatīvas sekas. Šādi attaisnotās dienas nereti tiek izmantotas ceļojumiem, īpaši ziemas mēnešos, tādēļ esot jāvienojas par stingrākiem noteikumiem.

Uz jautājumu, cik ilgā laikā varētu ieviest stingrākus noteikumus par kavējumu attaisnošanu, Melbārde sprieda, ka tas būs starpinstitucionāls lēmums, jo iesaistīto pušu loks ir ļoti plašs — skolas, skolēni, pedagogi, ģimenes ārsti un vecāki.

Politiķe uzskata, ka jāvirzās uz pieeju, ka nebūtu iespējams attaisnot nepiedalīšanos eksāmenos. «Ja ir ārsta zīme, kurā izcelti īpaši nepieciešami atvieglojumi, piemēram, atsevišķa telpa, ilgāks darba veikšanas laiks vai atbalsta personāls, tie tiktu nodrošināti, jo redzam, ka pašlaik šīs iespējas netiek godprātīgi izmantotas,» situāciju vērtēja ministre.

Pēc viņas sacītā, tādā veidā rodas negodīga attieksme pret tiem jauniešiem, kas «nav spējuši sarunāt attaisnojumu». Arī šajā jautājumā nepieciešama plašāka diskusija un vienošanās, izteicās politiķe.

«Mūsu kopējā interese ir veidot tādus nosacījumus, kas ļoti skaidri pasaka — primāri ir jāmācās,» uzsvēra Melbārde.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā ir pietiekami gari brīvlaiku, kuros iespējams plānot ceļojumus un pasākumus, bet mācību laikā jābūt gatavam mācīties. Tajā pašā laikā jāņem vērā psihoemocionālās grūtības, kas var ietekmēt bērnu motivāciju, un šādos gadījumos nepieciešams nodrošināt individuālu atbalstu.

«Nenākt uz skolu arī nav risinājums,» norādīja Melbārde.

Vaicāta, vai skolu tīkla reforma un vidusskolu posmu slēgšana reģionos šo problemātiku nepadarīs vēl aktuālāku, politiķe sacīja, ka neredz tiešu sasaisti. Viņa norādīja, ka obligātajai izglītībai jābūt maksimāli pieejamai visiem. Savukārt, ja jaunietis izvēlas turpināt mācības vidusskolā, viņš apzinās, kāda ir programma, un jābūt gatavam to apgūt. Jauniešiem jāpalīdz daudz nopietnāk pieņemt lēmumu pēc 9.klases, lai viņi nenonāktu programmā, kur negrib vai nespēj mācīties, uzskata politiķe.

Eiropas valstīs atšķiras pieeja regulējumā par skolēnu kavējumiem un vecāku atbildību, secinājuši Saeimas analītiskā dienesta pētnieki. Piemēram, Lietuvā skolēni personīgu iemeslu dēļ ar vecāku zīmi drīkst kavēt līdz trīs dienām semestrī, savukārt prombūtne ceļojumu dēļ pieļaujama tikai dažās valstīs, piemēram, Čehijā, Igaunijā un Somijā.

Arī sodu sistēma vecākiem par neattaisnotiem kavējumiem ir dažāda — no bērnu pabalsta izmaksas pārtraukšanas līdz naudas sodam, cietumsodam vai apmācību pasākumiem vecākiem.