Izglītības eksperte: Arī jaunās valdības laikā var sagaidīt pedagogu protesta akcijas

Ekspertes ieskatā, izglītības sistēmā ir viens galvenais uzdevums — «skolotājs, skolotājs un vēlreiz skolotājs». Pašlaik skolotāju trūkums ir kritisks un faktiski ir krīze, kas atstāj milzīgu negatīvu ietekmi ne tikai uz vispārējo izglītību, bet arī uz augstāko izglītību.

Risinot problēmas ar skolotāju pieejamību, ir jāsakārto atalgojuma jautājums. Ir jābūt skaidrībai par skolotāju algu palielināšanas grafiku un ir jāpilda iepriekšējie solījumi, uzsvēra Seile. Ne mazāk svarīgi ir risināt problēmas ar pedagogu nodrošināšanu ar mācību un metodiskajiem materiāliem. Ja netiks atrisināti minētie jautājumi un turpināsies krīze ar skolotāju pieejamību, viss pārējais kļūs nebūtisks, jo vienkārši nebūs, kas skolā strādā, atzīmēja eksperte.

Vienlaikus Seile uzskata, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kas rīko protesta akcijas, nav labākais skolotāju sabiedrotais problēmu risināšanā.

«Es piekrītu tam, ka skolotāju atalgojumam ir jābūt lielākam un slodzei sabalansētākai, bet es nepiekrītu veidam, kādā LIZDA strādā pie šo prasību īstenošanas. Man tas izskatās pēc politiskām spēlēm. Es sagaidītu, ka LIZDA savas prasības formulē skaidri un precīzi, norādot, ko tieši vēlas panākt. Tā vietā LIZDA katru gadu rīkojas pēc viena un tā paša scenārija — atnāk pie konkrētā ministra ar ļoti vispārīgiem uzstādījumiem un tad pamazām audzē spriedzi un dinamiku, nepasakot precīzi, ko tieši tā vēlas. Liela daļa pedagogu tomēr LIZDA uztver kā organizāciju, kas grauj skolotāju prestižu. Rezumējot, es uzskatu, ka ir virkne pamatotu pedagogu prasību, kas ir jālobē valdībā, bet LIZDA vadības izraudzītās metodes nenes pietiekamus rezultātus un nenāk par labu skolotāju profesijas tēlam,» sacīja izglītības eksperte.

Seile uzskata, ka pašlaik ir ļoti labs brīdis skolu tīkla optimizācijas pabeigšanai. «Ir ļoti skaidri jāpasaka, ka var būt mazas sākumskolas tuvu dzīvesvietai, taču tad ir jārēķinās ka šādā skoliņā, piemēram, ar 15 bērniem, būs divi skolotāji, ieskaitot direktoru. Šāds modelis sākumskolā ir pieņemams. Savukārt vidusskolām gan jābūt pietiekami lielām, tur ir jābūt visiem attiecīgo specialitāšu skolotājiem un viņiem jāspēj nodrošināt pilna slodze. Apstākļi ir labvēlīgi tāpēc, ka ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma, novadi ir kļuvuši lielāki un pašpietiekamāki. Līdz ar to teorētiski vajadzētu būt vieglāk pieņemt šādus politiskus lēmumus,» norādīja Seile.