Infektologs: Uzliesmojusī E.coli infekcija, visticamāk, neapņems visu valsti

«Nevajadzētu būt, ka infekcija izplatīsies pa visu Latviju,» pauda Dumpis.

Viņš prognozēja, ja tuvākās nedēļas laikā netiks konstatēti daudz jauni infekcijas gadījumi, saslimstība ar varētu drīz beigties.

Savukārt, ja infekcijas gadījumu skaits turpinās pieaugt, vieglāk būs atrast infekcijas cēloni vai konkrēto produktu, kas infekciju varētu būt izraisījis, norādīja Dumpis.

«Svarīgi saprast, vai tuvākajā laikā rodas jauni gadījumi, vai joprojām nākas sastapties ar sekām,» atzīmēja Dumpis.

Kā vēstīts, līdz 3.aprīlim reģistrēti 58 saslimušie, tostarp septiņi pieaugušie. Rīgā ir 27 saslimušie, Siguldas novadā — desmit, Ādažu novadā — astoņi, Cēsu novadā un Liepājā — pa trim, Salaspils novadā un Ķekavas novadā — pa diviem, bet Jelgavas, Ropažu un Dienvidkurzemes novados — pa vienam, liecina Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) sniegtie dati.

Saslimšanas gadījumi reģistrēti 28 izglītības iestādēs — 26 bērnudārzos un divās sākumskolās.

Izmeklētas 153 kontaktpersonas, bet kopā noteiktas aptuveni 900 kontaktpersonas izglītības iestādēs un dzīvesvietās.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) ar apstiprinātu E.coli infekciju šobrīd ārstējas 16 bērni, no viņiem 11 ārstējas Infekciju nodaļā, bet pieci Intensīvās terapijas nodaļā.

Epidemiologi, virzot gadījumu izmeklēšanu, strādā vairākos virzienos un ir veikti vairāki apjomīgi pasākumi, ceturtdien norādīja SPKC.

Sākotnējie mikrobioloģisko izmeklējumu rezultāti var liecināt par dažiem E.coli infekcijas uzliesmojumiem ar dažiem produktiem, iespējams arī kombinētais uzliesmojums, kad viens produkts ir piesārņots ar dažādiem patogēniem, ceturtdien informēja SPKC.

Centra speciālisti turpina infekcijas epidemioloģisko izmeklēšanu, un iepriekšminētos secinājumus izdarījuši pēc pirmo rezultātu saņemšanas no laboratorijas.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) piektdien informēja, ka nevienā no līdz šim izmeklētajiem paraugiem verotoksīnus producējošās E. coli baktērijas klātbūtne nav konstatēta.

SPKC skaidro, ka visiem cilvēkiem un dzīvniekiem zarnās ir baktērijas, ko sauc par Escherichia coli (E. coli) jeb zarnu nūjiņu. Tās ir daļa no mūsu normālās baktēriju floras un parasti nekaitīgas. Tomēr ir īpaši E. coli celmi, kas spēj veidot toksīnus jeb indīgas vielas un izraisīt nopietnu slimību.

Šos celmus dēvē par STEC/VTEC (Šigas toksīnu vai verotoksīnu veidojošā E. coli). Tie var izraisīt smagu, asiņainu caureju, kas dažos gadījumos rada akūtu nieru mazspēju, kam nepieciešama intensīva aprūpe.

Šo celmu galvenais rezervuārs ir zālēdāji dzīvnieki, īpaši liellopi. Izraisītājs izdalās no dzīvnieka vai no cilvēka organisma ar fekālijām. Cilvēks var inficēties, lietojot uzturā inficētu pārtiku, nepietiekami termiski apstrādātu liellopu gaļu, nevārītu pienu, nemazgātus vai neapstrādātus augļus vai dārzeņus. Iespējama arī infekcijas pārnešana tieši no cilvēka uz cilvēku.

SPKC atgādina pārtiku apstrādāt termiski atbilstoši, zem tekoša ūdens skalot augļus un dārzeņus, un īpaši tos produktus, kas netiks termiski apstrādāti pirms patēriņa. Ja parādās infekcijas simptomi — krampjveida sāpes vēderā vai asiņaina caureja — nekavējoties jāsazinās ar ārstu.

Latvijā šī infekcija pērn tika reģistrēta 42 gadījumos. Vidēji mēnesī tiek reģistrēti četri līdz pieci šīs infekcijas gadījumi, norāda SPKC.