Ijabs: Politiskā vienošanās starp ASV un ES par tarifiem ļāvusi izvairīties no tirdzniecības kara

Viņš akcentēja, ka ASV un ES ir divas pasaules visciešāk saistītās ekonomikas un, ja no 1.augusta importam no ES tiktu piemērots 30% tarifs, kā draudēja ASV prezidents Donalds Tramps, arī Eiropai tas maksātu daudz no iekšzemes kopprodukta.

Ijabs uzsvēra, ka vienošanās starp Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un ASV prezidentu to ir novērsusi. Taču politiķis arī piebilda, ka tas nav vērtējams kā liels Eiropas sasniegums, turklāt par virkni jautājumu joprojām nav skaidrības. Tā kā eksportam no ES uz ASV tiks piemērots 15% tarifs, pēc Ijaba paustā, tas ietekmēs svarīgas tautsaimniecības nozares, taču raugoties kopumā, tas noteikti ir labāk nekā, ja šīs līgums nebūtu noslēgts.

Pēc Ijaba paustā, politiski EK pārmet, ka ES piekritusi ne tikai 15% tarifam, bet arī apņēmusies iegādāties no ASV energoresursus par 750 miljardiem dolāru. EP deputāts uzsvēra, ka daudziem tas nepatīk, īpaši «Eiropas Zaļā kursa entuziastiem». Taču sašķidrinātā gāze, par ko lielākoties ir runa, Eiropai ir jāiepērk un pirkt to no amerikāņiem ir daudz drošāk un saprātīgāk nekā tiešā vai pastarpinātā veidā no Krievijas, kas joprojām notiek, norādīja politiķis.

«Eiropai tas nav nekāds sasniegums, taču ar to var dzīvot. Saprotu, ka lielā industrija Eiropā ir diezgan apmierināta, piemēram, vācu autoindustrija, jo līdz ar līguma noslēgšanu tarifi samazinās. Vai Eiropai ir kaut kādi citi lieli ieguvumi? Godīgi sakot, nē, taču jāgaida līdz piektdienai, kad būs zināma detalizēta vienošanās versija,» sacīja politiķis.

Ijabs klāstīja, ka patlaban ir panākta politiska vienošanās un ir pieejamas vispārējās «līnijas». Viņaprāt, būtisks jautājums arī Latvijai būs farmācija, proti, vai uz farmācijas produkciju attieksies 15% tarifs. Pēc politiķa paustā, preses konferencē fon der Leiena norādījusi, ka uz farmācijas produkciju attieksies 15% tarifs, taču Tramps citviet bija piebildis, ka tas varētu tikt pārskatīts. EP deputāts uzsvēra, ka arī no Latvijas interešu viedokļa būtu jāsaprot, kāda galu galā būs šī vienošanās. Tāpat ir jāgaida nākamie soļi, taču, viņaprāt, domājot plašākā ģeopolitiskā perspektīvā, Eiropai bija svarīgi noturēt ASV savā pusē.

«Patlaban ir panākta stabilitāte — tas, kas ir nepieciešams mūsu tautsaimniecībai. Atsevišķām nozarēm nāksies pielāgoties jaunajiem tarifiem, kas nebūs viegli. Tomēr tas noteikti nav nekas katastrofāls. Protams, tālāk mēs ar amerikāņiem varam runāt par citiem mums svarīgiem jautājumiem, piemēram, par jauniem ASV tarifiem Krievijai un Krievijas tirdzniecības partneriem,» sacīja politiķis.

Viņaprāt, ģeopolitiski tā ir primārā Eiropas interese, jo tagad, kad ar amerikāņiem ir panākta vienošanās par tarifiem, var turpināt strādāt ar citiem jautājumiem. Ijabs norādīja — ja šādas vienošanās nebūtu, būtu daudz sarežģītāk pārliecināt amerikāņus nostāties Eiropas pusē arī tirdzniecības jomā. EP deputāts arī pieļāva, ka Eiropai nākamo gadu laikā neies viegli starptautiskās tirdzniecības jomā.

«Viss šis konteksts — kopš aprīļa pietiekoši stresainā sadarbība ar ASV, beigu beigās izkaulētais līgums — liek domāt, ka Eiropai ir jāpaplašina tirdzniecības partneru loks ar jauniem tirdzniecības līgumiem. EP uz galda ir divas nozīmīgas lietas, kuras būtu jānoslēdz — tirdzniecības līgums ar Dienvidamerikas ekonomiskās alianses «Mercosur» valstīm un Indonēziju,» teica Ijabs.

Politiķis atzina, ka tas nav vienkārši, jo valstīm ir savas intereses. Viņš skaidroja — ja Eiropa negrib «salikt visas olas vienā groziņā», ir jāstrādā pie tā, lai būtu vairāk labu, savstarpēji izdevīgu tirdzniecības līgumu ne tikai ar Ziemeļameriku, bet arī ar citiem pasaules reģioniem, ar kuriem ir jāsadarbojas.

LETA jau rakstīja, ka EK priekšsēdētāja svētdien panāca vienošanos ar ASV prezidentu, ka eksportam no bloka uz ASV tiks piemērots 15% tarifs, bet ASV eksportam uz ES netiks piemērots nekāds tarifs. Tramps bija draudējis importam no ES noteikt 30% tarifu, ja vienošanās netiktu panākta līdz 1.augustam.

Tomēr vienošanās izpelnījās asu kritiku no dažām ES dalībvalstīm un rūpniecības nozarēm, kas apsūdzēja ES par pārāk vieglu piekāpšanos ASV prezidentam.