Ijabs: EK prezidentes aicinājums atteikties no vienbalsības ES padomju balsojumos par sankcijām ir ārpolitiski drosmīgs solis

Fon der Leiena trešdien atskaitījās EP deputātiem par Komisijas paveikto Covid-19 pandēmijas un ekonomiskās krīzes seku novēršanā.

Ijabs paskaidroja, ka atteikšanās no vienbalsības, ir strīdīgs piedāvājums, par kuru bloka dalībvalstīm ne tuvu nav vienota viedokļa. Ijabs uzsvēra, — lai pieņemtu ES mēroga «Magņicka aktu», ar kuru vērsties pret tādiem režīmiem, kā, piemēram, Baltkrievijā vai Krievijā, šāda izmaiņa būtu noderīga.

Politiķis akcentēja, ka līdz šim vienbalsība ir strādājusi, kā piemēru minot ES noteiktās sankcijas pret Krieviju. Tās tika ieviesties, neskatoties uz atsevišķu dalībvalstu iebildumiem. Ijaba ieskatā, EK prezidente savā uzrunā Parlamentam aicināja padarīt vieglāku šo procesu, lai veidotu efektīvāku ES kopējo ārpolitiku.

Pēc EP deputāta paustā, dalībvalstīm par šādu soli būs grūti vienoties, bet par to esot jārunā, jo nevar būt vienota ES reakcija uz pasaulē notiekošām nebūšanām, ja kāda bloka dalībvalsts var izmantot savas veto tiesības.

Tāpat politiķis norādīja, ka šis jautājums ES nav nekas jauns, tomēr tas nemazina tā svarīgumu. Ijabs akcentēja, ka virzīšanās uz kvalificētā vairākuma sistēmu izskanēja arī saistībā ar tiesiskumu, piemēram, Polijā. Šīs valsts pašreizēja valdība nav ieinteresēta, lai par fondu piesaisti tiesiskuma kritērijiem būtu lemjams ar kvalificēto vairākumu, ko varētu gribēt tādas valstis kā Nīderlande, Zviedrija vai Francija.

«Politikā mēdz būt jautājumi, kurus nevar atrisināt ātri, tomēr tas nenozīmē, ka par tiem nevajadzētu runāt,» norādīja eiroparlamentārietis.

Viņa ieskatā, bija sagaidāms, ka fon der Leiena pieskarsies klimata mērķiem, kas patlaban Eiropā ir aktuāla tēma. Tāpat EK prezidente runāja arī par Covid-19 un tiem principiem, pēc kuriem tiks dalīta Covid-19 krīzes pārvarēšanai piešķirtā nauda. No dienaskārtības nepazūd arī breksits.

Savukārt Ijabs vērsa uzmanību, ka izpalika Komisijas vērtējums par panākto vienošanos saistībā ar nākamo ES daudzgadu budžetu.

«Runājot par ES daudzgadu budžetu, jāuzsver, ka vairākām Eiropā svarīgām programmām, kā, piemēram, zinātnei un izglītībai, finansējums ir samazināts. Bet par to EK prezidente nerunāja,» akcentēja politiķis.

Pēc Ijaba domām, EK prezidenta uzskaitījusi vairākas pozitīvi vērtējamas iniciatīvas, tomēr nav skaidrots, kā tās varēs ieviest dzīvē. Viņaprāt, fon der Leiena par daudziem būtiskiem jautājumiem ir vienisprātis ar Parlamentu, tomēr dalībvalstu valdības ne vienmēr tos akceptē.

Politiķis sacīja, ka EK prezidentes runa bija drosmīga un tai sekoja asas debates un nosodoši viedokļi. Piemēram, Polijas valdošo partiju pārstāvošie EP deputāti norādīja, ka fon der Leiena jaucoties valsts iekšējās lietās un, ka viņu «pusautoritārais režīms» ir viņu pašu darīšana un Eiropa nav tiesīga iejaukties.

«EK prezidentes runa bija pašreizējai situācijai atbilstoša. Tomēr galvenais jautājums paliek, kā minētās, pozitīvās lietas izdosies praktiski ieviest dzīvē. Nav skaidrs, kā EK plāno to panākt,» sacīja politiķis.

Ijabs pavēstīja, ka Komisijas prezidentes runa ir kā ideju manifests tālākajam darbam, jo, piemēram, jau nākamnedēļ EK sāks strādāt ar dalībvalstīm saistībā ar Atveseļošanās fonda sadalījumu. Politiķa ieskatā, šajā procesā varēs redzēt «daudzas interesantas lietas», neskatoties uz to, ka ir skaidri divi galvenie akcenti — klimata pārmaiņas un digitalizācija.

Vēl viens jautājums, par kuru nav skaidrs, kā to izdosies īstenot, ir saistīts ar veselības politiku, kurai EK prezidente aicināja pievērst uzmanību, proti, ES vajadzētu virzīties kopīgas veselības aizsardzības politikas virzienā, jo, kā uzsvēra Ijabs, nav nekādu garantiju, ka šī krīze būs pēdējā.

Fon der Leiena runā pauda brīdinājumu Turcijai neveikt mēģinājumus iebiedēt Kipru un Grieķiju, pieaugot saspīlējumam Vidusjūras austrumos. Ijabs uzsvēra, ka Turcija patlaban piedzīvo vienu no saviem zemākajiem punktiem attiecībās ar ES.

Ijabs norādīja, ka neviens jau sen vairs nerunā par Turcijas iestāšanos ES. Turcija «strīdas» ar Grieķiju un Kipru par teritoriālajiem ūdeņiem un šis saspīlējums starp valstīm ir vēsturiski liels.

«Protams, EK prezidentes paustais par Turciju bija reveranss Kipras virzienā, lai tomēr izdotos pieņemt sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, kuras pašlaik bloķē Kipra. Vienlaikus notiek mēģinājumi saglabāt ar Turciju darba attiecības,» sacīja Ijabs, piebilstot, ka ES Turcijas atbalsts ir svarīgs tādēļ, lai kontrolētu patvēruma meklētāju plūsmu. Politiķa ieskatā, maz ticams, ka ES ieviesīs pret Turciju sankcijas.

Tāpat, uzrunājot deputātus, fon der Leiena norādīja, ka tā dēvētajām no LGBT brīvajām zonām nav vietas ES, tādējādi acīmredzami vēršoties pret Poliju. EP deputāts sacīja, ka Polija pēdējā laikā ir kļuvusi bēdīgi slavena ar to, ka valdošā partija grib saglabāt savu ietekmi pašvaldībās, nekontrolēti kurinot homofobiju.

Tomēr politiķis aicināja šo jautājumu skatīt plašāk, norādot, ka runa ir ne tikai par minoritātēm, bet arī par mediju un tiesu neatkarību. Ijabs skaidroja, ka Polijas konservatīvā valdība vēlējās atbrīvot sev nevēlamus tiesnešus un ielikt to vietā tādus, kas būtu lojāli valdībai. Tas, savukārt, izraisīja lielus protestus gan pašā Polijā, gan reakciju ārpus tās.

Viņš atgādināja, ka pirms pāris nedēļām Nīderlandes valdība lēma neizdot cilvēkus Polijai, jo tā neuzskata Poliju par tiesisku valsti, kas ievēro cilvēktiesības.

Eiroparlamentārietis norādīja, ka situācija ar Eiropas fondu ierobežošanu valstīm, kuras pārkāpj tiesiskuma principus, ir līdzīga kā ar vienbalsību ārpolitiskos jautājumos — tam nav tūlītēja risinājuma, tomēr Eiropai tā ir svarīga tēma.

«Ja dalībvalstīm tiek sniegta palīdzība ekonomikas atlabšanai, tas paredz to, ka naudas devēji grib zināt, kā piešķirtā nauda tiek izmantota. Bieži vien piešķirtie līdzekļi nonāk valdošo partiju, pietuvinātu personu kabatās, kas liek uzdot jautājumu par tiesiskumu,» sacīja Ijabs.