Ignorējot sabiedrības viedokli, Rīga apstiprina stratēģiju, kuras rezultātā var tapt atkritumu dedzināšanas rūpnīca

“Rīgas domes koalīcija nobalso par vēlmi būvēt gigantisku lieljaudas dedzinātavu. Nav teikts kur, bet tikai, ka vēlas. Visdrīzāk, ka Ropažos, 1 km no bērnudārza, 2 km no Pļavniekiem un 3 km no Ķengaraga.”

Politiķis prognozē, ka ilgtermiņā, visdrīzāk, atkritumi tikšot importēti, lai sadedzinātu tos “ar visām izrietošām sekām, jo vietējo atkritumu trūks”.

Press.lv jau ir rakstīja par kaislībām, kas virmoja ap šādas rūpnīcas projektu Ropažu novadā. Taču toreiz Ropažu domei izdevās apturēt projekta īstenošanu. Pret ieceri būvēt atkritumu dedzināšanas rūpnīcu aktīvi protestēja arī vietējie iedzīvotāji – gan rīdzinieki, kas dzīvo Ķengaraga, Purvciema, Pļavnieku un Mežciema mikrorajonos, gan Ropažu un Dreiliņu iedzīvotāji.

Uzsākt atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecību nesanāca, taču izdevās panākt, lai galvaspilsētas domes koalīcija pieņemtu principiālu stratēģiju par šādu rūpnīcu būvniecību principā. Pret “stratēģijas” apstiprināšanu balsoja opozīcijā esošais Rīgas domes deputāts, partijas “Saskaņa” domes priekšsēdētājs Konstantīns Čekušins, taču ar viņa un viņa atbalstītāju balsīm, diemžēl, bija par maz. Atkritumu dedzināšanas rūpnīcu attīstības stratēģija tika pieņemta, pateicoties aktīvam galvaspilsētas domes koalīcijas atbalstam.

Konstantīns Čekušins portālam press.lv paskaidroja, ko tas nozīmē.

— Vēlos uzsvērt, ka tas nav lēmums par konkrētas dedzināšanas rūpnīcas būvniecību. Būtībā tā ir tikai vispārēja attīstības stratēģija, kas ietver tādas normas, kas teorētiski pieļauj šādas rūpnīcas būvniecību.

— Bet starts jau ir dots. Sanāk, ka tajā pašā Ropažu novadā, Dreiliņos, ja varas iestādes tomēr izlems dot zaļo gaismu atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecības projektam, attīstītājus nekas vairs nespēs apturēt?

— Nu, pašvaldība teorētiski var neatļaut būvniecību. Bet ir svarīgi saprast, ka, ja rūpnīca tiks būvēta citā teritorijā, piemēram, Ropažos, ārpus galvaspilsētas, Rīga šo būvniecību ietekmēt nevarēs. Mēs apzināmies, ka nākotnē tas vienkāršos dedzināšanas rūpnīcu būvniecību, tāpēc šajā gadījumā balsojām pret.

Jā, šādi stratēģiski lēmumi dažādos jautājumos ir nepieciešami. Cita lieta, ka šajā konkrētajā lēmumā mēs saredzam riskus. Tāpēc mēs principā iebildām pret to.

Bet ne viss ir tik bezcerīgi – jebkurā gadījumā lēmumus vispirms pieņem pašvaldības — katra pašvaldība atsevišķi, un tad galīgo lēmumu pieņem Saeima. Šobrīd pašvaldības ir apvienojušās, deleģējušas šajā jautājumā funkciju SIA «Getliņi», jo tieši šis uzņēmums bija atbildīgs par šī plāna izstrādi. Un tad tika pieņemts kolektīvs lēmums, kura rezultātā tika pieņemta šī stratēģija.

— Domājams, bez lobēšanas šeit neiztika, vai ne?

— Daudziem cilvēkiem radās pamatots jautājums, kāpēc tieši “Getliņi”? Vai šeit nav acīmredzama interešu konflikta? Vai viņi nelobēs atkritumu dedzināšanas rūpnīcas būvniecību?

-Tātad atkritumu dedzināšanas rūpnīcu būvniecība Latvijā ir tikai laika jautājums?

— Šobrīd ir pieņemta tikai stratēģija, kuru es (un ne tikai es) uzskatu par nepilnīgu, tāpēc balsoju pret to. Nu, tas nenozīmē, ka mēs uzreiz uzbūvēsim atkritumu dedzināšanas rūpnīcu mūsu valstī. Tēlaini izsakoties, šobrīd ir tikai «atvērti vārti», lai šādu lēmumu pieņemtu, bet paša lēmuma vēl nav.

Pašlaik tiek apspriesti vairāki dedzināšanas rūpnīcas projekti. Kad jūs man piezvanījāt, es uzreiz pat nesapratu, par kuru rūpnīcu jūs runājat. Neviens no projektiem vēl nav akceptēts vai īstenots. Jebkurā gadījumā pat ar gatavu projektu bez sabiedriskās apspriešanas neiztikt – pašvaldība noteikti apspriedīs katru projektu un informēs iedzīvotājus.

— Ja tagad Ropažu vai Ķengaraga iedzīvotāji, kuri iepriekš protestēja pret atkritumu dedzināšanu pie savām dzīvojamām mājām, tāpat kā iepriekš nāks protestēt, vai viņiem izdosies panākt jau pieņemtās stratēģijas atcelšanu vai tās pārskatīšanu?

— Lieta tāda, ka katra pašvaldība varētu izstrādāt savu stratēģiju, taču tika nolemts, ka visas pašvaldības to izstrādā kopā. Šis lēmums jau ir pieņemts, stratēģija ir atbalstīta. Par to nobalsoja visas pašvaldības, tātad tas ir kopīgs lēmums. Bet, ja runa ir par lēmumu par konkrētiem projektiem un konkrētām rūpnīcām, ja tās parādās pie apvāršņa, tad iedzīvotājiem nav liegts iziet ar plakātiem, diskutēt un piketēt, mēģinot pārliecināt deputātus neatbalstīt šādus projektus. Ja pašvaldība pieņem tādu normatīvo regulējumu, kas atļauj konkrētas rūpnīcas būvniecību, tad, protams, mītiņi neko daudz nepalīdzēs. Protams, izredzes vēl ir, jo vienmēr var pieņemt kādu papildu likumprojektu, aizliedzot šāda veida darbību.

Īsāk sakot, viss būs atkarīgs no iedzīvotāju aktivitātes,

un no tā, cik aktīvs būs pats uzņēmums, kurš vēlas būvēt un pelnīt naudu un, protams, lobē savas intereses šajā virzienā. Tas ir sarežģīts jautājums. Ar katru nākamo iesniegto šādas rūpnīcas projektu tiks ņemta vērā ne tikai pieņemtā stratēģija, bet tiks izskatīts un pētīts pats projekts un tā būtība. Tas nenozīmē, ka tagad jebkurš projekts tiks apstiprināts ar “vienu klikšķi” — no publiskas apspriešanas un kritikas izvairīties neizdosies. Sabiedrības iebildumi var kļūt par pamatu būvniecības atteikumam.

— Taču ceļu būvei un bedru lāpīšanai šādas stratēģijas netiek pieņemtas, vai ne? Acīmredzot šādām rūpnīcām ir spēcīgi lobiji?

— Protams. To izstrādāja Getliņi. Profesionāli atkritumu apsaimniekotāji uzskata, ka dedzināšanas rūpnīcas palīdzēs cīnīties ar augošo atkritumu daudzumu. Sola piegādāt lētāku siltumu, kā arī sola nodrošināt visus sertifikātus, ka viņu bizness nekaitēs videi. Turklāt tie deputāti, kas balsoja par, uzskata, ka dedzināšanas rūpnīcas Latvijai ir nepieciešamas un nāks videi tikai par labu. Attiecībā uz ekoloģiju viņi min spēcīgus argumentus – jaudīgus modernus filtrus, kas ļauj novērst gaisa piesārņojumu, nodrošinot visus drošības pasākumus. Taču mūsu iedzīvotāji pret šādiem argumentiem ir ļoti skeptiski.

— Kāpēc?

— Tāpēc, ka viņi ir mācījušies no rūgtās pieredzes: ja citās valstīs, piemēram, Šveicē, tiešām uzstāda kvalitatīvus filtrus un rūpējas, lai tie tiktu laikus mainīti, ievērojot visas normas, tad Latvijā notiek visādi. Esmu dzirdējis pieņēmumus, ka filtrus varot nomainīt pret lētākiem un mazāk kvalitatīviem. Un tad videi tiešām tiks radīti draudi.

— Vai jūs turpināsiet cīnīties pret šādu rūpnīcu parādīšanos arī nākotnē?

— Jā, mēs monitorējam visus jaunos šāda veida projektus, lai savlaicīgi reaģētu, izpētītu tos un nepieciešamības gadījumā ātri organizētu diskusijas vai pat protestus.