IeM: Par papildu ierobežojumiem valsts karoga lietošanā nepieciešama konceptuāla izšķiršanās un politiska diskusija

IeM, sniedzot atzinumu par partijas «Latvija pirmajā vietā» (LPV) piedāvāto Latvijas valsts karoga likuma grozījumu projektu, kas paredz aizliegt LGBTQIA+ varavīksnes karogu un tā paveidu lietošanu kopā ar Latvijas valsts karogu, pauž viedokli, ka valsts karoga lietošanas noteikumu noteikšana, tostarp, simbolu un karogu noteikšana, kurus aizliegts lietot kopā ar valsts karogu, vietās, kuras apliecina to piederību valsts varai, ir uzskatāms par svarīgu un nozīmīgu valsts vērtībās balstītu jautājumu.

«Līdz ar ko attiecīgā jautājuma izlemšanai nepieciešama konceptuāla izšķiršanās un politiska diskusija, un attiecīgi tas ir likumdevēja kā tautas priekšstāvju kompetences jautājums,» pauž IeM.

Savukārt Valsts policija Saeimas Juridisko komisiju informē, ka šādas normas pieņemšana ir politiskās izšķiršanās jautājums un nav policijas kompetencē, taču gadījumā, ja šāda norma tiktu pieņemta, policija kā izpildvaras institūcija, īstenos pieņemto grozījumu izpildi praksē.

Turpretī Rīgas pašvaldības policijas (RPP) ieskatā, veicot grozījumus Latvijas valsts karoga likumā, ir būtiski nodrošināt Latvijas valsts karoga aizsardzību un saglabāt tā simbolisko nozīmi kā tautas identitātes, valstiskuma un vēsturisko vērtību zīmi.

Lai saglabātu šo vērtību nepārtrauktību un nepieļautu Latvijas valsts karoga simboliskās nozīmes mazināšanu, RPP ieskatā, nepieciešams likumā nostiprināt vispārēju regulējumu, kurā skaidri noteikts, ka valsts karogs lietojams kopā tikai ar citu valstu karogiem, starptautisku publisku organizāciju karogiem, valsts institūciju karogiem, kā arī Latvijas administratīvo teritoriju un to teritoriālo vienību karogiem.

Vienlaikus RPP uzsver, ka aizliedzot tikai konkrēta simboliska veida — piemēram, LGBTQIA+ vai varavīksnes karogu — lietošanu kopā ar Latvijas valsts karogu, pastāv risks pārkāpt Latvijas Republikas Satversmes 91. pantu, kas paredz vienlīdzību likuma un tiesas priekšā un aizliedz diskrimināciju.

«Izceļot vienu sabiedrības grupu un tās simboliku, kamēr citi līdzīgi simboli netiek ierobežoti, tiek radīts nepamatots izņēmums, kas nav savienojams ar Satversmes tiesiskuma un proporcionalitātes principiem,» pauž RPP.

RPP piedāvā nevis izcelt vai aizliegt konkrētus simbolus, bet gan «noteikt vienotu un nediskriminējošu kārtību, kas vienlīdz attiecināma uz visiem karogiem, kuri nav valsts, starptautisku vai administratīvu institūciju oficiālās zīmes». Šāda pieeja nodrošina gan juridisku skaidrību, gan saskan ar Latvijas valsts tiesiskajiem un tikumiskiem pamatprincipiem, uzskata RPP.

Kā vēstīts, Saeima jūnijā nodeva skatīšanai parlamenta Juridiskajā komisijā opozīcijas partijas LPV piedāvāto Latvijas valsts karoga likuma grozījumu projektu, kas paredz aizliegt LGBTQIA+ varavīksnes karogu un tā paveidu lietošanu kopā ar Latvijas valsts karogu.

Līdztekus LPV aicināja aizliegt to lietot Rīgas pils Svētā gara tornī un pie Latvijas Valsts prezidenta rezidences Rīgas pilī, pie Latvijas Valsts prezidenta vasaras rezidences Jūrmalā, virs Saeimas galvenās ēkas un pie Saeimas galvenās ēkas, pie Ministru kabineta un ministriju ēkām.

Politiskais spēks aicināja arī aizliegt šo karogu novietot pie tiesu ēkām, Ģenerālprokuratūras un Tiesībsarga biroja ēkas, pie Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba ēkas, kā arī pie Latvijas Bankas centrālās ēkas un tās filiāļu ēkām.

Tāpat frakcijas deputāti rosināja aizliegt karogu novietot pie pašvaldību domju ēkām, robežšķērsošanas vietās, pie Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām, kā arī pie izglītības iestāžu ēkām.