Iekšlietu resorā apsver risinājumu par «Ugunssardzes» izveidošanu

VUGD pagājušajā nedēļā paziņoja, ka personāla trūkuma dēļ dienests nolēmis īslaicīgi apturēt 18 mazāk noslogoto dienesta posteņu darbību.

Vaicāts, vai šajos posteņos varētu piesaistīt brīvprātīgos ugunsdzēsējus, Eklons atbildēja, ka patlaban Latvijā ir ap 80, lielākoties, pašvaldības ugunsdzēsēju formējumi, savukārt steidzīgi piesaistīt konkrētām 18 ģeogrāfiskajām atrašanās vietām brīvprātīgos ugunsdzēsējus ir daudz sarežģītāk, jo brīvprātīgās komandas pamatā tiek veidotas vietās, kur nav pārstāvēts VUGD.

Eklons informēja, ka patlaban tiek mainīti normatīvie akti, lai sakārtotu pašvaldību ugunsdzēsēju formējumu brīvprātīgo komandu darbību. Tas nozīmētu valsts iesaisti šajā procesā ar ekipējuma un apmācību nodrošināšanu, kā arī kompensēt zināmas izmaksas. «Savā ziņā velkot analoģiju, piemēram, ar Zemessardzi un esam pat izdomājuši nosaukumu «Ugunssardze». Tas būtu viens no veidiem kā mēs perspektīvā samazinātu valsts dalību apdzīvotās vietās, kur izsaukumu skaits no gada uz gada samazinās,» norādīja Eklons.

Iestājoties kritiskam brīdim ar personālu, valstij ar saviem resursiem vajadzētu «pakāpties nost» un tā vietā aizvietojot ar «Ugunssardzi» vai pašvaldību ugunsdzēsēju formējumiem, kas tiek skaidri un prognozēji finansēti un kļūst par pilnvērtīgu aizvietotāju valsts dienestam, norādīja Eklons.

«Ugunssardzes» iespējamā izveidošana neesot vienīgais risinājums, jo IeM tiek domāti dažādi risinājumi par brīvprātīgo jomas attīstību. «Tāpēc sistēmai jābūt maksimāli elastīgai, lai mēs būtu mērķēti uz jebkuru cilvēku, kurš būtu gatavs piedalīties sabiedrības sargāšanā. Tāpēc meklēsim vairākus risinājumus, kas būtu maksimāli elastīgi, sakārtoti un caurspīdīgi,» norādīja Eklons.

Jau ziņots, ka darbība tiks apturēta Rojas, Sabiles, Piltenes, Alsungas, Jaunjelgavas, Neretas, Elejas, Aknīstes, Viesītes, Auces, Bulduru, Baldones, Cesvaines, Varakļānu, Mazsalacas, Strenču, Zilupes un Tilžas posteņos. Tas nenotiks vienlaicīgi, katra posteņa darbības apturēšanas biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personāla nodrošinājumu — dažas dienas posteņi turpinās strādāt, bet citās dienās nedarbosies.

Darbības apturēšana nozīmē, ka posteņa darbinieki nedosies uz operatīvajiem izsaukumiem no konkrētā posteņa, bet no tuvākajām struktūrvienībām, bet posteņa komandieris turpinās pildīt savus pienākumus savā pašreizējā darbavietā.

Posteņu darbinieki atlaisti netiks, bet pārcelti uz citām VUGD struktūrvienībām, un VUGD centīsies nodrošināt savus pakalpojumus no citām struktūrvienībām. Tāpat dienests maksimāli centīsies nodrošināt darbinieku nogādāšanu līdz jaunajām dienesta vietām.

Dienests centīsies, lai minimāli ietekmētu reaģēšanas laiku uz izsaukumiem, tomēr patlaban ir grūti pateikt, par cik sekundēm vai minūtēm pieaugs reaģēšanas laiks.

Šāda situācija izveidojusies, jo VUGD ir 12% vakantu amatu jeb gandrīz 400 nodarbināto iztrūkums apvienojumā ar 160 nodarbināto ilgstošu prombūtni — darbnespējas, bērnu kopšanas atvaļinājumi.

Posteņi izvēlēti pēc rūpīgas izsaukumu skaitu analīzes apkalpojamajā teritorijā un ņemot vērā iedzīvotāju migrāciju.

LETA foto.