Iekšlietu ministrs: Neliela mēroga katastrofās civilās aizsardzības sistēma darbojas, bet nopietnāku krīžu gadījumā būtu problēmas

Mazos ikdienas notikumos un neliela mēroga katastrofās «mums viss strādā», un tas apliecināts daudzas reizes, bet tiklīdz ir lielāka mēroga notikums, tā rodas problēmas un trūkst atbilstošu resursu.

«Ja mums kaut kas iziet jau šī ierastā mēroga, tad mēs nonākam problēmās. Mums, izrādās, nav pietiekoši sakārtota liela mēroga pārvaldības sistēma, un tajā pašā brīdī papildu resursi liela mēroga katastrofās arī mums nav pietiekami. Ja mēs varam tik galā ar kaut kādu problēmu, kas ilgst dienu, divas, trīs, tad ceturtajā mums vairs nav, ko likt pretim,» norādīja Eklons.

Vienlaikus ministrs neredzot tik daudz problemātikas esošajos plānos vai likumā, cik attieksmē un izglītībā. Iekšlietu resors sastopas ar to, ka jautājumu risināšanā motivācija valsts aparātā nav pietiekama. «To redzam visos līmeņos. Problēma, kāpēc nav motivācijas, ir izpratnes trūkums, bet izpratne var rasties no izglītības,» uzsvēra ministrs.

Eklons arī norādīja ka civilās aizsardzības ekspertu skaits nav pietiekams un to sagatavošana nav ātri risināms jautājums. «Esam gatavi civilās aizsardzība jomā jau pēc nedēļas kursus noorganizēt, bet nav jau cilvēku, kas astoņas stundas dienā ar to nodarbotos,» norādīja ministrs.

Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēma lielā mērā ir novārtā atstāta joma, un kopumā civilās aizsardzības sistēmā nav radīti priekšnoteikumi efektīvai katastrofu pārvaldīšanai un krīžu vadībai, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par 2016.gadā pilnveidotās civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas sistēmas darbību.

Revīzijā revidējamām vienībām, tostarp Iekšlietu ministrijai (IeM) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), ir sniegti 17 ieteikumi, kuru ieviešanas termiņš ir 2025.gada 31.decembris. Trīs priekšlikumi saistībā ar katastrofu pārvaldīšanas un krīžu vadības institucionālā modeļa pilnveidošanu, nozaru apdraudējumu plāniem un finansējumu valsts materiālajām rezervēm ir sniegti Ministru prezidentam. Pēc revīzijas paredzēts, ka VK vērsīsies pie Ministru prezidenta, lai pārrunātu revīzijā secināto un sniegtos ieteikumus.