Iedzīvotāju vietā balso “mirušās dvēseles”? Interesants gadījums kādā Jūrmalas daudzdzīvokļu mājā

Jefims atklāja, ka māju apsaimnieko uzņēmums ORDO Property Management, kas pārvalda arī vairākas citas mājas:

— Daži iedzīvotāji, kuriem ir dzīvokļi šajā ēkā, nedzīvo pastāvīgi, bet gan viesojas pāris mēnešus gadā, stāsta Jefims. Apsaimniekošanas uzņēmums nolēma paaugstināt maksu par pakalpojumiem, pamatojot ar to, ka Latvijā ir paaugstināta minimālā alga, tāpēc bija ievērojami jāpalielina algas tehniskajam personālam – sētniekiem, dežurantiem un citiem darbiniekiem, kā rezultātā uzņēmums palielināja maksu par pakalpojumiem un iesniedza dzīvokļu īpašniekiem apstiprināšanai jaunu tāmi.

Ja iepriekš mēs maksājām aptuveni 460 eiro mēnesī, tad pēc paaugstinājuma tie ir aptuveni 570 eiro mēnesī. Tas ir jūtami! Tā kā mājā ir 30 dzīvokļi, tad minimālais balsu skaits, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, ir 16. Un izrādījās, ka tieši tik daudz īpašnieku ir nobalsojuši “par”. Tā kā mēs ar kaimiņiem balsojām pret maksājuma palielināšanu, balsojuma rezultāts mūs ļoti pārsteidza, un mēs nolēmām noskaidrot, kurš no īpašniekiem balsoja “par”, lai pārliecinātos par lēmuma likumību. Jāpiekrīt: ne bieži tik svarīgs jautājums tiek izlemts ar vienas balss pārsvaru, it īpaši, ja runa ir par izmaksu palielināšanu! Visiem dokumentiem, apsaimniekošanas un remonta izmaksām, izdevumiem no uzkrājumu fonda, kā arī balsošanas dokumentiem, jābūt mājas lietā, un kopš pagājušā pavasara tie tiek ievadīti BIS sistēmā elektroniski. Pēc kāda laika apsaimniekošanas uzņēmuma galvenajā birojā mums tika izsniegta mājas lieta, lai iepazītos ar šīs aptaujas dokumentiem.

— Kādus secinājumus jūs izdarījāt?

— Mēs uzskatām, ka trīs no 16 balsojumu leģitimitāte par pakalpojumu maksas palielināšanu ir apšaubāma, un tas nozīmē, ka mēs varam apšaubīt visus balsošanas rezultātus kopumā. Jāatzīmē, ka ja pat viena no šīm trim balsīm nav leģitīma, tas dod tiesības anulēt visu balsojumu.

— Kas tieši tur ir nepareizi?

— Pirmajā gadījumā balsotājam ir beigusies pilnvara no uzņēmuma, kuram pieder dzīvoklis. Respektīvi, balsošana notika 2024. gada aprīlī, bet personas pilnvarojuma termiņš beidzās 2022. gadā.

Otrajā gadījumā balsošanas anketu ir parakstījis kāds cits cilvēks, nevis dzīvokļa īpašnieks. Tiesa, pēc dažiem mēnešiem viņš atnāca un pateica, ka piekrīt cenu paaugstināšanai. Viņš to izdarīja tikai jūlija beigās, bet balsošanas rezultāti tika paziņoti jau maijā, konkrēti 2. maijā. Sanāk, ka viņš “nobalsoja” ar atpakaļejošu datumu? Un kāpēc apsaimniekošanas uzņēmums iesniedz šādus dokumentus mājas lietā? Manuprāt, šādas darbības ir nelikumīgas.

— Vai jūs droši zināt, ka šis īpašnieks aptaujas laikā atradās ārpus Latvijas un fiziski nevarēja atgriezties valstī, lai parakstītu anketu? Varbūt viņš pilnvaroja kādu parakstīties viņa vietā, izsniedzot pilnvaru?

— Es apgalvoju tikai to, ko zinu droši.

Esmu miris, bet es parakstīšos?

— Un trešais gadījums ir visinteresantākais: balsošanas anketu parakstīja viena dzīvokļa īpašnieks, kurš tobrīd jau bija miris, stāsta Jefims. Saskaņā ar “Latvijas vēstnesī” publicēto informāciju šis īpašnieks nomira pirms diviem gadiem.

— Un kā jūs atklājāt šo pārkāpumu?

— Es sazinājos ar dzīvokļa īpašnieka atraitni, un viņa apstiprināja, ka viņas vīrs tiešām ir miris pirms diviem gadiem, taču viņa pati par aptauju neko nav zinājusi, nekādas balsošanas anketas nav parakstījusi, nevienam nekādus norādījumus parakstīties nav devusi un neko īpašuma pārvaldniekam nav sūtījusi. Man ir ekrānšāviņi no mūsu sarakstes WhatsApp . Viņa laipni piekrita publicēt mūsu saraksti mājas dzīvokļu īpašnieku grupā WhatsApp. To pašu viņa apstiprināja arī Jūrmalas policijai, kas aptaujāja iesaistītās puses. Vēlos arī atzīmēt, ka nekustamā īpašuma īpašnieks ir tas, kuram īpašums pieder ne tikai juridiski, bet arī kurš ir ierakstīts zemesgrāmatā. Šajā gadījumā dzīvokļa īpašnieka atraitne – lai gan viņa ir apstiprināta mantojuma tiesībās, bet kā īpašniece zemesgrāmatā balsošanas brīdī viņa nebija ierakstīta. Īpašnieks bija viņas mirušais vīrs, kura vārdā kaut kādā veidā tika parakstīta anketa.

— Ko uz to saka aptaujas organizatori, apsaimniekotāji?

— Iepazīstoties ar šo dokumentu apsaimniekošanas uzņēmuma birojā, kur ieradāmies kopā ar kaimiņu, vadītājs O. Samušs apgalvoja, ka anketu ir parakstījis tieši šis cilvēks. Es viņam vairākas reizes pārjautāju: vai viņš ir par to pārliecināts? Es viņam arī pajautāju, kā un no kā viņš ir saņēmis šo anketu? O. Samušs atbildēja: “Šādus dokumentus es parasti saņemu pa e-pastu vai WhatsApp”. Uz manu nākamo jautājumu: “Vai jūs varat uzrādīt šī dokumenta izcelsmes avotu?” atbilde bija: “Nē”. (Redakcijas rīcībā ir šī biļetena fotoattēls). Tad es O. Samušam uzdevu pēdējo jautājumu: “Kā īpašnieks, kurš nomira pirms diviem gadiem, varēja jums nosūtīt šo biļetenu?”. Pauze!!! Un tad pārvaldnieks man atcirta: “Man nav jāpārbauda šādi dokumenti!”. Sanāk, ka anketas izcelsmi viņš uzrādīt nevar, bet balsu leģitimitāte viņam nav jāpārbauda!

Visus mājas lietā esošos dokumentus es vienmēr skatos liecinieku, kaimiņu klātbūtnē. Ar ORDO atļauju es nofotografēju dokumentus.

Kādi te var būt secinājumi? Mājas lietā ir kāds dokuments, ko kāds ir parakstījis aptaujas rezultātu paziņošanas laikā, un nav skaidrs, kur apsaimniekošanas uzņēmums to ir ieguvis. Uzskatu, ka ar šo dokumentu uzņēmums man un citiem kaimiņiem ir nodarījis materiālus zaudējumus. Tāpēc neviļus rodas jautājums: kas ir ieinteresēts šādā viltošanā un kurš ir parakstījis šo dokumentu miruša cilvēka vietā?

Tā kā viņš pats nevarēja parakstīties, būdams jau citā saulē, tas nozīmē, ka kāds to parakstījās viņa vietā? Kurš?

— Un ko jūs darījāt tālāk?

— Vispirms mēs ar kaimiņu uzrakstījām pārvaldniekiem prasību anulēt balsojuma rezultātus, jo uzskatām, ka tie ir falsificēti, pamatojoties uz mājas lietā esošajām anketām, un vienlaikus sarīkojām savu balsojumu starp mūsu mājas dzīvokļu īpašniekiem, lai anulētu balsojuma rezultātus, pamatojoties uz to, ka balsojums tika veikts negodīgi. Un mēs savācām 18 balsis no 30, tostarp nobalsoja arī mirušā dzīvokļa īpašnieka atraitne.

Tad mēs iesniedzām šos rezultātus pārvaldniekiem un saņēmām atbildi, kuras būtība ir sekojoša: malači, ka nobalsojāt, bet viss paliks, kā ir. Tas ir, mums tiek paziņots, ka mūsu balsojuma rezultāti tiks ņemti vērā, bet tikai kā “dzīvokļu īpašnieku viedokļa apkopojums”, kas neuzliek apsaimniekošanas uzņēmumam pienākumu veikt kādas darbības. Tātad īpašnieku vairākuma gribu, kas noformēta saskaņā ar Latvijas Republikas likumu, var vienkārši ignorēt?

Mirušās dvēseles nedrīkst balsot!

— Bet fakts paliek fakts: kāds miris cilvēks kaut kādā veidā ir nobalsojis pārvaldnieka aptaujā, turpina Jefims, — un mēs lūdzam noskaidrot, kā un kāpēc tas varēja notikt. Mums ir trīs konkrēti apšaubāmi paraksti vienā aptaujā, lai gan pietiktu arī ar vienu, lai šo aptauju atceltu. Sanāk, ka pārvaldnieki, nespējot iegūt īpašnieku parakstus, tos vienkārši “uzzīmēja”? Nemaz nerunājot par to, ka visas šādas aptaujas saskaņā ar pagājušajā gadā pieņemto likumu būtu jāievieto BIS sistēmā, lai ikviens varētu iepazīties ar šiem materiāliem. Bet mūsu gadījumā tas netiek darīts. Arī pārkāpums. Par to viņiem pagaidām nesoda, taču viņiem šie materiāli ir jāpublicē, lai izslēgtu jebkādas manipulācijas. Tā nekādā ziņā nav konfidenciāla informācija, tāpēc nav iemesla to slēpt – ne no iedzīvotājiem, ne no žurnālistiem.

Ko saka apsaimniekotājs?

Lai ievērotu informācijas pasniegšanas objektivitātes faktoru, raksta autors vērsās tieši pie ORDO Property Management vadītājas Janas Samušas, piezvanot uz uzņēmuma tīmekļa vietnē norādīto tālruņa numuru, un piedāvāja komentēt pretrunīgo situāciju un izklāstīt savu versiju.

Pēc Samušas kundzes domām, cilvēki, izstāstot par minēto situāciju, īsteni nomelnošanas kampaņu pret ORDO Property Management un izplata nepatiesu informāciju, cenšoties sabojāt uzņēmuma reputāciju. Plašākus komentārus Samušas kundze atteicās sniegt, sakot tikai, ka uzņēmums jau ir piesaistījis juristus, lai sagatavotu pretprasību.

* Redakcijas piezīme. Portāla redakcija ir gatava jebkurā laikā papildināt šo rakstu, tāpēc aicinām ORDO Property Management pārstāvi sniegt detalizētāku komentāru par šajā rakstā aprakstīto situāciju. Redakcijas kontakti ir pieejami portāla tīmekļa vietnē.

Lūdzam policiju izmeklēt notikušā apstākļus

— Jums neizdevās panākt, lai tiktu atcelti balsojuma par pakalpojuma maksas palielināšanu rezultāti. Kas notika tālāk?

— Mūsuprāt, šādās darbībās ir krāpšanas elements ar mērķi gūt labumu, tāpēc es vērsos Jūrmalas policijā ar iesniegumu, kurā pieprasīju pārbaudīt visus manis minētos faktus un ierosināt krimināllietu par parakstu viltošanu savtīgos nolūkos. Nu, un loģiski, pamatojoties uz to, anulēt aptaujas rezultātus.

Savā iesniegumā arī lūdzu policiju pārbaudīt iedzīvotāju aizdomas par to, vai aptaujas laikā nav pieļauti pārkāpumi, un it īpaši, vai visi paraksti ir autentiski?

Policija: vērsieties tiesā

Jefims stāsta, ka atbilde no policijas saņemta 2024. gada 11. oktobrī. Tajā norādīts, ka pieteikuma iesniedzējam tika atteikts ierosināt tiesvedību pret īpašumu pārvaldniekiem, pamatojoties uz to, ka kārtības sargi, izvērtējot pieejamos dokumentus, nekonstatēja, ka pārvaldnieku, kuri veica dzīvokļu īpašnieku aptauju, darbībās būtu pārkāpta vispārējā balsošanas kārtība. “Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 20. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgo jautājumu var izlemt tikai dzīvokļu īpašnieku sapulcē”.

Policija iesaka pieteicējam, ja viņš uzskata, ka aptaujas procedūrā ir pieļauti pārkāpumi, vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā, jo tieši tiesa, pamatojoties uz dzīvokļu īpašnieka pieteikumu, vadoties no Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta 4. punkta, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē pieņemto lēmumu par spēkā neesošu, ja pats lēmums vai tā pieņemšanas kārtība ir pretrunā ar likumu.

Un tālāk norādīts, ka par tādām darbībām kā dokumenta viltošana, tā realizācija vai pārdošana personu var saukt pie atbildības saskaņā ar Krimināllikuma 275. pantu. Taču policija pati neveiks ekspertīzi, lai noskaidrotu, kā aptaujas laikā anketu varēja parakstīt, kura vairs nav starp dzīvajiem.

Kārtības sargi šādus jautājumus piedāvā risināt civilprocesa kārtībā. Un savu atteikumu viņi argumentē ar to, ka darbības var saukt par noziedzīgām tikai tad, ja tās ir izdarītas ar nodomu, proti, viltotus dokumentus, kas precīzi sakrīt ar oriģinālu, bija plānots iesniegt kādai struktūrvienībai vai iestādei īsto dokumentu aizsegā, lai gūtu labumu. Taču saskaņā ar policijas vērtējumu īpašnieku aptaujas protokols un aptaujas anketa paši par sevi nav dokumenti, kas atbrīvotu no kādiem pienākumiem.

Attiecībā uz balsošanu mirušā laulātā vārdā policija arī ir “neizpratnē” – policijai nav izdevies noskaidrot, vai mirušā dzīvokļa īpašnieka atraitne saka patiesību, apliecinot, ka viņa nav nosūtījusi balsošanas anketu īpašuma pārvaldniekam. Fakts ir tāds, ka īpašuma pārvaldnieks policijai uzrādīja ziņas no viņas, kas viņam esot sūtītas pa WhatsApp. Un, lai komentētu šo faktu, atraitne, pēc policijas teiktā, atteicās sniegt paskaidrojumus.

“Kā viņa var zināt, kas ir pārvaldnieka telefonā, ja viņa viņam neko nav sūtījusi! Tas ir ekspertīzes jautājums!” policijas atbildi komentē Jefims. Vēl pavisam nesen, 9. septembrī, O. Samušs apgalvoja, ka uz biļetena ir īpašnieka paraksts.

Jefims arī uzskata, ka policijas atbildē ir dažas pretrunas. Piemēram, uzņēmuma vadītājs policijai apgalvo, ka anketu atraitnei nosūtījis ar WhatsApp starpniecību krievu valodā, bet mājas lietā tās izskatīšanas laikā 2024. gada 9. septembrī ir anketa latviešu valodā (redakcijai ir šī dokumenta kopija). Jūrmalas policiju nepārliecināja arī citi Jefima iesniegumā minētie fakti. Kāpēc apsaimniekošanas uzņēmums visiem īpašniekiem uzreiz neuzrādīja saraksti ar atraitni, kura viņam 30. aprīlī esot nosūtījusi balsošanas anketu? Kāpēc uzņēmums gaidīja veselu mēnesi?

Policijas ziņojumā ir norādīts, ka atraitnes ziņojuma nosūtīšanas fakts tika pārbaudīts pārvaldnieka telefonā, apstiprināts un fiksēts lietā. Kā to var pārbaudīt, neuzrādot pārvaldnieka telefonu atraitnei? Vai tas ir jauns vārds ekspertīzē?

Rezultātā uzsākt kriminālprocesu par paraksta viltošanu tika atteikts. Kārtības sargi iesaka pusēm risināt konfliktsituāciju ar tiesas starpniecību.

Nu tas, ka Jefims nepiekrīt dzīvokļu īpašnieku pieņemtajam lēmumam, nenozīmē, ka viņš to var nepildīt, ja vien tiesa nav atzinusi šo lēmumu par spēkā neesošu.

Pats Jefims atklāja, ka plāno apstrīdēt policijas lēmumu prokuratūrā un iesniegt prasību tiesā par balsošanas rezultātu atzīšanu par spēkā neesošiem, jo, viņaprāt, visi mēģinājumi atrisināt problēmu konstruktīvā dialogā ar apsaimniekošanas uzņēmumu ir bijuši veltīgi. Protams, šis stāsts daudziem kaimiņiem ir licis aizdomāties, vai vispār ir vērts ar šo uzņēmumu sadarboties.