Gripas intensitāte Latvijā pārsniegusi pēdējo piecu sezonu maksimālo rādītāju

Gripa klīniski noteikta 528 pacientiem, un vidējā saslimstības intensitāte sasniedza 795 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir par 6,6% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā, kad tika reģistrēti 746 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju.

Aizvadītajā nedēļā informācija par pacientu skaitu, kas vērsušies ambulatorajās ārstniecības iestādēs akūtu elpceļu infekciju gadījumos, saņemta no 41 ģimenes ārstu prakses. Pacientu īpatsvars ambulatorajās iestādēs ar elpceļu infekcijām veido 26% no kopējā iestādē vērsušos pacientu skaita, salīdzinoši nedēļu iepriekš tas bija 24%.

Saslimstības pieaugums kopumā novērots visās vecuma grupās. Tāpat kā citās sezonās, augstāka saslimstība ar gripu reģistrēta bērniem līdz 14 gadu vecumam.

Gripas gadījumi aizvadītajā nedēļā reģistrēti visās desmit SPKC monitoringa teritorijās. Visaugstākā gripas intensitāte konstatēta Jelgavā — 2867,4 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Augsti saslimstības rādītāji reģistrēti arī Jēkabpils novadā, kur saslimstība bijusi 1951,0 gadījums uz 100 000 iedzīvotāju. Gripas gadījumi konstatēti arī Rēzeknē, Gulbenes novadā un Rīgā.

Tāpat aizvadītajā nedēļā stacionārās veselības aprūpes iestādēs uz gripu testēti 673 pacienti. No tiem 183 — 27,2% — gadījumos apstiprināta gripa. A tipa gripa apstiprināta 181 gadījumā un divos gadījumos apstiprināta B tipa gripa. Salīdzinoši iepriekšējā nedēļā gripa apstiprināta 157 stacionāros testētajiem pacientiem.

Nacionālajā mikrobioloģijas references laboratorijā aizvadītajā nedēļā uz gripas vīrusiem izmeklēti 456 klīniskie paraugi, no kuriem 78 jeb 17,1% gadījumu apstiprināta gripa. Salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu laboratoriski apstiprināto gripas paraugu īpatsvars ir samazinājies, tomēr kopējā saslimstība ar gripu joprojām saglabājas augsta.

Kopš sezonas sākuma laboratoriski apstiprināti tikai A tipa gripas vīrusi, dominējot A(H3) apakštipam, kas konstatēts 81,2% gadījumu.

Ar citu akūtu elpceļu infekciju simptomiem ambulatorajās iestādēs nedēļas laikā vērsušies 1125 pacienti jeb vidēji konstatēti 1693,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir par 13,7% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Pneimoniju gadījumā vēršanās ambulatorajās iestādēs samazinājusies — reģistrēti 52,7 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir par 36,9% mazāk nekā nedēļu iepriekš.

Stacionārajās ārstniecības iestādēs pagājušajā nedēļā stacionēti 278 pacienti ar smagu akūtu respiratoru infekciju. Šo pacientu īpatsvars no kopējā uzņemto pacientu skaita saglabājās iepriekšējās nedēļas līmenī — 6,3%.

No visiem ar smagu akūtu respiratoru infekciju stacionētajiem pacientiem 42,1% bija vecuma grupā no 65 gadiem un vairāk, kas apstiprina paaugstināto smagas slimības risku senioriem.

Savukārt Covid-19 pozitīvo paraugu īpatsvars aizvadītajā nedēļā bija 5,7%, kas ir līdzīgs iepriekšējās nedēļas rādītājam, liecina laboratoriju monitoringa dati.

Covid-19 infekcijas pozitīvo testu īpatsvars stacionāros aizvadītajā nedēļā nedaudz palielinājās — testēti 636 pacienti, no tiem 38 jeb 6% pacientu apstiprināta Covid-19 infekcija. Salīdzinoši nedēļu iepriekš tā tika apstiprināta 23 jeb 4,2% pacientu.

Slimnīcās uzņemti 42 pacienti ar Covid-19, un kopumā stacionāros ārstējušies 75 pacienti ar apstiprinātu infekciju, no kuriem 31 pacientam Covid-19 bija pamata diagnoze.

Reģistrēti četri nāves gadījumi pacientiem ar Covid-19 infekciju. Notekūdeņu monitoringa dati liecina, ka vīrusa koncentrācija Latvijā kopumā pieaug.

SPKC norāda, ka arī Eiropā gripas izplatība turpina palielināties. Pasaules veselības organizācijas (PVO) Eiropas reģiona uzraudzības dati liecina, ka paaugstināti gripas un akūtu elpceļu infekciju rādītāji novēroti lielākajā daļā valstu, un vairāk nekā divās trešdaļās ziņojošo valstu gripas intensitāte ir vidēja vai augsta.

Dominējošais cirkulējošais vīruss Eiropā ir A(H3N2), un augstākais pozitīvo testu īpatsvars tiek konstatēts bērniem vecumā no 5 līdz 14 gadiem, kā arī pieaug stacionēto pacientu skaits senioru vidū.

Gripa smagāk norit senioriem, cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, grūtniecēm un maziem bērniem.

SPKC atgādina, ka vakcinācija pret gripu joprojām ir visefektīvākais veids, kā pasargāt sevi no smagas slimības gaitas un komplikācijām. Ņemot vērā, ka imunitāte veidojas 10 līdz 14 dienu laikā un gripas izplatība parasti turpinās līdz pavasarim, vakcinēties ir lietderīgi arī epidēmijas laikā, norāda centrā.

SPKC tīmekļvietnē pieejams saraksts ar ārstniecības iestādēm, kur riska grupu pacienti var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu, ja pacienta ģimenes ārsta praksē vakcīnas vairs nav pieejamas.

Nacionālais veselības dienests atgādina, ka gripas epidēmijas laikā no valsts budžeta līdzekļiem tiek apmaksātas ģimenes ārstu mājas vizītes pie gripas slimniekiem, ja pacients dzīvo ārsta pamatdarbības teritorijā. Pacientam par vizīti jāmaksā valstī noteiktā pacienta iemaksa — 2,85 eiro.