Golfa spēlētāju skaits pērn pieaudzis par 38%

Golfa saimei pievienojušies kopumā 940 jauni spēlētāji.

2023.gadā spēlētāju skaits pieauga par 14%.

Savukārt Eiropā golfa spēlētāju skaits kopš 2020.gada ir pieaudzis par 9%.

Latvija golfa spēlētāju skaita ziņā Baltijā ierindojas otrajā vietā aiz Igaunijas, apsteidzot Lietuvu. Līdztekus jauno spēlētāju pieauguma temps Latvijā ir lielāks nekā kaimiņvalstīs, atzīmēja LGF prezidents Jānis Trēgers.

Spēlētāju skaita pieaugumu viņš skaidro ar vairākiem faktoriem, tai skaitā to, ka sporta veids kļūst arvien pieejamāks dažādām sabiedrības grupām. Jauni spēlētāji golfā nonāk ne tikai caur tradicionālajiem golfa klubu apmācību ceļiem, bet arī draugu, ģimenes un kolēģu mudināti.

«Golfs kļūst par izvēli arvien plašākam cilvēku lokam — to vairs neuztver tikai kā elites sporta veidu,» atzīst Trēgers.

Vidējais golfa spēlētāja vecums Latvijā ir 37 gadi. Tas ir būtiski zem pasaules vidējā rādītāja, piemēram, ASV vidējais golfa spēlētājs ir 43 gadus vecs. 10% no jaunajiem spēlētājiem ir bērni un jaunieši līdz 18 gadiem.

Golfs ir sporta veids, ar kuru var nodarboties visas dzīves garumā, piemēram, LGF rīkotajos nacionālajos čempionātos piedalās dalībnieki līdz 85 gadu vecumam.

Pērn 37% no jaunajiem spēlētājiem bija sievietes, kas ir augstāks rādītājs nekā Eiropā vidēji (26%).

Trēgers atzīmēja, ka sabiedrībā pastāv uzskats, ka golfs ir dārgs un ekskluzīvs. Vienlaikus, pēc viņa sacītā, spēlēt golfu var arī ekonomiski, un tā uzsākšanai nav nepieciešams tūlītējs ieguldījums — ekipējumu var nomāt, un pirmā spēle var izmaksāt dažus eiro.

Tradicionāli golfa sezona Latvijā ilgst no aprīļa līdz oktobrim, taču šogad laikapstākļi ļāvuši spēlēt arī ziemas mēnešos. Spēlēt golfu iespējams visos Latvijas reģionos, kur darbojas gan pilna izmēra laukumi, gan treniņlaukumi un simulatori. Tāpat pieejami apsildāmi treniņlaukumi, kas nodrošina iespēju trenēties arī aukstā laikā, informē LGF.

Latvijā ir divi pilna izmēra jeb 18 bedrīšu laukumi, kā arī deviņu bedrīšu laukumi Madonā, Valmierā, Siguldā, Jaunmārupē, Tukumā un Usmā. Latvijas golfa ģeogrāfisko pieejamību Trēgers vērtē kā ļoti labu.

Latviju kā golfa galamērķi tāpat iecienījuši Somijas, Zviedrijas un kaimiņvalstu iedzīvotāji. Trēgers norādīja, ka klimata pārmaiņas pēdējos gados veicinājušas jaunu tendenci — ziemeļvalstis kļūst par pievilcīgāku galamērķi golfa tūristiem, jo vasarās Eiropas dienvidos gaisa temperatūra bieži ir pārāk augsta spēlēšanai.

Tas Latvijai paver jaunas iespējas attīstīt golfa tūrismu, viņš sacīja. Pieaugot golfa tūristu skaitam, tiek radīts pienesums arī vietējai ekonomikai — viesnīcām, restorāniem un citiem pakalpojumiem.

Vienlaikus viņš kā vienu no Latvijas izaicinājumiem minēja ierobežoto laukumu skaitu — valstī ir tikai divi pilna izmēra jeb 18 bedrīšu laukumi, kas samazina iespējas ilgākiem golfa tūrisma maršrutiem.

Trēgers norāda, ka golfa tūrisms ir vairāk nekā 23 miljardus eiro vērta globāla industrija.