Viņš norādīja, ka kopš ārkārtējās situācijas noteikšanas pērn novembrī policija ir īstenojusi lielu kontroles pasākumu apjomu — no novembra līdz šodienai Latvijā reģistrēti 25 924 administratīvā pārkāpuma procesi.
Patlaban kontrolējošās institūcijas — Valsts policija un Valsts robežsardze — esot sākušas saņemt signālus no Tiesībsarga biroja par administratīvajiem sodiem un cilvēku spējām tos samaksāt.
Ņemot vērā minēto, Ģirģens uzskata, ka ne jau sodīšana, soda naudas apmērs un administratīvā pārkāpuma procesu skaits samazinās vīrusa izplatību.
Ģirģens atsaucās uz ASV pieredzi par to, ka jāpanāk sabiedrības uzticēšanas epidemioloģiskās drošības pasākumu kopumam. To esot atzinuši arī Latvijas eksperti.
Pasaulē redzamie piemēri liecina, ka valstis pandēmijas krīzē sāk pāriet uz reģionālo principu, kas dod pašvaldībām lielākas autonomijas tiesības pandēmijas apkarošanā, norādīja ministrs.
Viņš sacīja, ka robežsardzei un policijai ir plašākas iespējas veikt kontroles pasākumus, ja nozaru darbība ar atbilstošām prasībām ir atļauta.
«Ne jau policija var katram pieiet pie durvīm, klauvēt, vilkt krustiņus un tīri fiziski kontrolēt slēgtā telpā notiekošo. Nav noslēpums, ka cilvēki tiecas pēc preču un pakalpojumu klāsta, līdz ar to saņem tos nelegālā veidā,» uzsvēra Ģirģens.
Ministrs aicina valdību spert drosmīgu soli un dot pašvaldībām lielāku autonomiju.
Par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu var piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai — no 140 līdz 5000 eiro.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.